Šis rīts pienācis ar vienu puslitra kefīra paku un trim skaidrām atziņām:
1) kaut kas nav īsti normāli ar mūsu suni;
2) sagādāt otram kaut ko patīkamu ir teju vai tikpat egocentriski, cik domāt tikai par sevi, jo galu galā tā ir sava veida pašapliecināšanās un apziņas veidošana, tātad arī tā pati domāšana par sevi. Lai arī kā tur būtu ar to egocentriskumu, man šorīt ir sasodīti labs noskaņojums, pateicoties kādam ļoti īpašam cilvēkam;
3) citējot manu amatbrāli, "ir vērts pārdot (jeb meklēt veidu kā pārdot) produktu, kuram tici, nevis piedrazotu ar visādām mārketinga shēmām s*du, ar kuru neviens nezina ko iesākt". Šī frāze man liekas saistoša arī iepriekšējā vakara kontekstā. Cilvēks, kurš strādā bārā var tīksmināties ar apziņu, ka ir izcils, jo pārdevis kādam cietpaurim Hennessy Paradis sajauktu ar kolu, savukārt citreiz pašapmierināt savu ego ar saukli "kapeiku pisēji", nespējot samierināties ar paterēto laiku uz tējas dzērājiem, jo izcilas pārdošanas prasmes lētos mārketinga semināros tiek reducētas pēc $$$ vērtību skalas un tad kaut ar vazelīnu. Un kurš tad ilgtermiņā būs labāks - šis, vai tas, kurš spēj būt daudz patiesāks un apveltīts ar spēju iedziļināties?

Ai jel manu vieglu prātu, jauns paņēmu suni... Šis bezgala raksturā diženais radījums klausa uz vārda ar izcilu nepieciešamību analīzi, liekot apšaubīt cerību, ka vienā jaukā dienā tas būs jauks un paklausīgs suns. Lai arī tas ir vienkārši apliecinājums veltīt kaut kam vairāk laika. Nebūsim pavirši. Būsim iecietīgi. Un priecāsimies par mazām lietām. Man gan vairāk šķiet, ka pēdējās dienas viņš vairāk pārbaudīja manas draudzenes pacietību kā manējo. Pat tādi sīkumi var pietrūkt pāris dienu laikā. Un jā - lai viņai rīt visjaukākā dzimšanas diena mūžā! pat, ja esam kādus 500km attālumā. Ne jau kilometru skaits mēdz baidīt.

Current Music: Sound of www.brandonflowersmusic.com

Krēslainā aprīļa vakarā nodomāju: "Oh my god!"

Dīvaini tā nedzirdēt sevi no malas.

Paņemsim par piemēru dziesmas, kas šobrīd skan, garumu un pareizināsim ar trīs. Sanāk 20min40sek. Pieņemsim, ka tikpat garas bija šī vakara vakariņas. Ko vispār var izdarīt 20 minūtēs ar veselām 40 sekundēm? Pavisam daudz - var izvingroties un izbraukt ar veiku, var skatīties griestos un urbināt degunu, atpūšoties no darba dienas straujās gaitas, faktiski var arī noskatīties vienu "draugu" sēriju, dzert vīnu un kasīt muguru ar vienu roku. Tā varētu turpināt un turpināt. Tiklīdz iestājas šāds vakars ar šādām vakariņām un šādām sajūtām...

Current Music: Lou Reed - Sad Song

Pārbaudītas lietas ir cieņā! Filmas, ko skatāmies, mūziku, ko klausāmies. Mainās tikai paaudzes. Cilvēki dzimst un vēlas tieši to pašu, ko iepriekšējās paaudzes. Disonanse, kas rodas, nepieņemot citas paaudzes intereses balstās uz to, ka esam jau to piedzīvojuši, tādējādi labāk balstoties uz jau pārbaudītām vērtībām vai gluži pretēji ignorējot jau sadzirdēto un meklējot ko novatorisku. Mēs vairs nesaklausam, nesadzirdam no jauna to, ko esam izdzīvojuši. Iet tajās pašās pēdās nav vērts. Piemēram, mūzikā. Vai tas būtu Džastins Hokinss, Emija Vainhausa vai Džimijs Lidels, kuri savā būtībā ir izcili, taču dažādos ceļos krīt no lielākas vai mazākas slavas virsotnes, cenšoties ignorēt laika jēdzienu, vai ieviešot ko jaunu neziņā, jo to sūtība ir būt tādiem, kādus 21.gs. nepazīst. Vieglāk ir politiķiem. Mēs taču zinām, ka pienāks rudens un viss notiks pēc ierastā apļa. Cilvēki noticēs tiem pašiem solījumiem, kuros jau vīlušies pirms tam. Mainīsies zombēšanas taktika, un gluži tāpat kā fakts, ka Latvijā visvairāk izlieto alu plastmasas pudelēs un pērk šlāgeri, mēs ticām parastām un lētām lietām.

In the end, it's not going to matter how many breaths you took, but how many moments took your breath away.

- shing xiong

Current Mood: tired
Current Music: The Books - An Owl With Knees

Man pietiek ar saviem sūdiem, kāpēc cilāt citu sūdus?
Šī laikam būs gada frāze aizvadītajā gadā. Nedēļām ilgā sūdu savākšana reducējas uz uzbraucieniem neiecietīgām večām veikalos un negāciju murskulim kādam tuva radinieka izskatā, lai atgrieztos turpat, kur tas jau turpinājies labu laiku. Ar dievu mūžīgā apziņa, ka var pa labam. Esmu tāds pats kā citi. Nē, nē. Bezgala slikts un dauzāms ar mietu. Tepat jau tas ir. Rokas stiepienā. Risinājums. Jo galu galā viss atgriežas pie tā paša kā pirms diviem gadiem. Karalis ir pliks! Varam aplaudēt.

Current Mood: sad
Current Music: MGTM- Someone's Missing

Padomju Savienības atstātais mantojums diženās armijas kontekstā nu vairs nenes nekādu loģisku iemeslu svinībām. Ja nebūtu frizieris, es nezinātu, ka šodien ir vīriešu diena. Šķiet, no visiem adaptētajiem svētkiem (Valentīndiena, helovīni, nosacīti 8.marts), šie ir vismazāk pieminēšanas vērti. Mani svētki ir 7.marts.

Tags: d'yer mak'er
Current Music: Led Zeppelin

www.dayswithmyfather.com ir skaists mīlestības, rūpju un līdzcietības triumfs. Vienmēr ticēšu, ka pasaule ir tik skaista, cik mēs to redzam, pat ja jāatzīst, ka to pieprotu visai vāji.

Pilnai laimei prātā nāk vecā labā Roberto Benini filma "Dzīve ir skaista".

Current Music: Razorlight - The House

Izrādās, ar karogu nepietiek. Ieskrienoties ar URĀ saucieniem uz lūpām, atduršanās pret sienu ir neizbēgama. Krustu nest - tas ir kas jauns. Var jau uzreiz sabīties - tāds kā vecuma slieksnis, no karoga uz krustu pārmetoties. Bet, paga, lēnāk pār tiltu. Apziņa, ka šādu divu prasmju saskaņota pārvaldīšana var nest kaut ko patiesi labu, neviļus met izaicinājumu.

Current Mood: confused
Current Music: The Temper Trap - Sweet Disposition