Kārtība mājās ir svarīga ne vien sienām, mēbelēm, gaisam, bet arī, kā izrādās, prātam. Pārcilājot lietas, fotogrāfijas ar dažādu gadu piederību, atskārsti, ka ir lietas, kas pietrūkst, asociējot to ar jaunības degsmi un spēku. Galu galā fotogrāfi gadu gaitā kļūst nemākulīgāki, jo bildēs man ir iekritušāki acu plakstiņi, plānāki mati un šķībāka sejas izteiksme. Taču dīvainā kārtā šis stāsts nav par jaunības noslēpuma meklējumiem, jo vienu pēc otras es katru emociju, atmiņu sakārtoju kā piedzīvotu un atgriešanās alku trūkumā konstatēju vienu - vienu lietu es joprojām vēlos izjust kā agrāk. Mīļotas sievietes vēlmi dalīties naktī ar neatņemamu summu glāstiem, skūpstiem, kņudoņu vārīgās vietās un kluminējošu acu zīlīšu vēršanos debesīs aiz aizvērtiem acu plakstiem.
|