Pārbaudītas lietas ir cieņā! Filmas, ko skatāmies, mūziku, ko klausāmies. Mainās tikai paaudzes. Cilvēki dzimst un vēlas tieši to pašu, ko iepriekšējās paaudzes. Disonanse, kas rodas, nepieņemot citas paaudzes intereses balstās uz to, ka esam jau to piedzīvojuši, tādējādi labāk balstoties uz jau pārbaudītām vērtībām vai gluži pretēji ignorējot jau sadzirdēto un meklējot ko novatorisku. Mēs vairs nesaklausam, nesadzirdam no jauna to, ko esam izdzīvojuši. Iet tajās pašās pēdās nav vērts. Piemēram, mūzikā. Vai tas būtu Džastins Hokinss, Emija Vainhausa vai Džimijs Lidels, kuri savā būtībā ir izcili, taču dažādos ceļos krīt no lielākas vai mazākas slavas virsotnes, cenšoties ignorēt laika jēdzienu, vai ieviešot ko jaunu neziņā, jo to sūtība ir būt tādiem, kādus 21.gs. nepazīst. Vieglāk ir politiķiem. Mēs taču zinām, ka pienāks rudens un viss notiks pēc ierastā apļa. Cilvēki noticēs tiem pašiem solījumiem, kuros jau vīlušies pirms tam. Mainīsies zombēšanas taktika, un gluži tāpat kā fakts, ka Latvijā visvairāk izlieto alu plastmasas pudelēs un pērk šlāgeri, mēs ticām parastām un lētām lietām.