Nogurums iezadzies.
Aizeju mājās ap 20:00. Negribaas gatavot vakariņas. Apēdu jogurtu un lasu grāmatu līdz 12 - 1 naktī. Dodos gulēt. Pieceļos 12 dienā. Jūtos bez spēka. un nākamā diena tādia pati. Un visu laiku pa galvu jaucas domas, ka jāmācās. Ka jāstrādā. bet - negribas. Ir sesija, bet rokas kā šļaukas. Nākammēness atvaļinājums, tāpēc šomēnes vaidzētu paspēt visu izdarīt, lai neapliek pusdarīti darbi, bet - neko negribu darīt. Dažbrīd no rītiem miegs nenāk, bet nespēju saņemties un piecelties. it sevišķi tad, kad mīļums tik saldi čuč, uzlicis davu galvu man uz krūtīm.

Šodien nopirku aptiekā vitamīnus - uztura bagātinātājus "GuaraStim". Tie: 1. uzlabojot atmiņu un vispārējo stāvokli; 2. Labvēlīgi ietekmējot smadzeņu darbību; 3. ieteicami pie noguruma un stresa, fiziskām un psihiskām slodzēm

Vēl salaboju mīļuma dāvāto gredzenu man dzimšanas dienā. Jau labu laiku atpakaļ biju ievērusi durvīs pirkstu. Pirksts necieta, bet gredzens gan bija pamatīgi salocījies. Juvelieris man šodien sataisīja un par velti. Kā pateicību es viņam atstāju konfekti "Vētrasputns".

nokārtot sesiju, nopirkt telti un guljampaklājiņu, sagaidīt atvaļinājumu un viss. Aizbraukt prom, tepat Latvijā. Nostopēt mašīnu, braukt, braukt un pēkšņā impulsīvā brīdī pateikt: STOP! Izlekt no mašīnas un elpot. Elpot un smieties aiz lauku gaisa, kutināt smilgām skaras un justies brīvi.
uzslieta telts vientulīgas upes krastā un grāmata.

Jā, tā vajag, tā būs!

Ok. Nogurumu un nekā negribēšanu tā kā būtu aidzinusi, bet tagad vēl spēcīgāk izpaužas nemiera sajūta. It kā vajadzētu celties un kaut kur iet. Gluži kā vidusskolā. Pamodušās ceļa jūtis. Pamodusies mana sirds :)