paradise ocean

Viņa aizgāja. Es pamods, kad viņa tieši izslēdza gaismu un aizgāja. Man palika tik bēdīgi, ka vai raudāt gribas. Es šoreiz jūtos kaut kā skumji.

Gribu ieritināties viņam klēpī. Nolikt galvu uz viņa pleca. Un klusēt. Būt vienkārši viņa tuvumā. Grūti ir atzīt, ka kāds patīk, ļoti. Vēl grūtāk ir atzīt to visiem, pasakot pašam cilēkam par jūtām, jo vienmēr vēl kāds ir blakus..
Viss sarežģītais savā būtībā ir vienkāršs, bet šķietami vienkāršais ir daudz sarežģītāks.
Atliek cerēt, ka viss nokārtosies pats no sevis..

Es vislabāk jūtos sarkanās lūpās un sarkanā apģērbā. Ja vēl nagi nolakoti sarkani, pavisam lieliski. Mani sarkanā krāsa nomierina, vai man tikai tā liekas? Vai uz āru lauztos kaut kas ļauns, atriebīgs un vardarbīgs?