paradise ocean

Baidos izgāzt konfektes, atceroties vienu apstrādātu ķermeņa daļu.

Tas bija tik mīļi. Pats Šalms, viņa vietnieks Rolands, Kaminska, abi Jāņi un kaut kāds Gints, un kā gan bez manis. Es pat dabūju dāvanu. No kolektīva. Pasniedza Jānis. Jauki pasēdējām kādu pusstundu. Man jau  patīk. Tagad atgriežamies pie darba.

Es patiešām esmu forša!

Vai viņi paņems mani līdzi arī pēdējo reizi. Es jau gribētu, kaut arī man kājās ir deviņu centimetru augstas papēdenes.

Mani ņem līdzi.

Zini? Man ļoti gribējās tevi noskūpstīt. Vēl tikai nezinu, vai tādēļ, ka patiešām vēlējos tevi skūpstīt, vai tādēļ, lai tu beigtu svilpot!
Un man laikam būs zilums uz labā dibena vaiga.

Patiešām gribu dejot.

Man ir kaut kas aizķēries no lucy . Papildinot postu "Pēdējais izbraukums", svarīgi piebilst, ka tas bija otrs Jānis.

Tā ir patiesība. Uz mana galda patiešām stāv roze, samtaina, tumšsārta. Tveices ietekmēta sāk vīt. Un smaržo neticami.

Esmu tik patīkami satraukta par pagājušo dienu, ka diez, vai ātri aizmigšu. Vēl dušā jāiet, bet to mazliet vēlāk, pirms paša miega.

Esot dušā, atcerējos momentu iz brauciena. Otrs Jānis netīšām aizskāra manu celi (nekā īpaša, vai ne?). Uzreiz atvainojās, ka tā sanācis. Un tad es tā padomāju, par ko tad viņš īsti atvainojās. Jo, ticiet man, tas izskatījās un izklausījās dīvaini. Pirmais variants, atvainojās par to, ka pieskāries manam celim, bet tā jau nav smuki. Otrs -, ka gribējis pieskarties manam celim.

Vīriešiem nepatīkot izrādīt jūtas. Man liekas, ka tad, kad viņi to dara, tas notiek visai dīvainā veidā.