la-la-lā radiō 101 riktīgi iekačā :D reizēm sajūta, it kā pati to pleilistu būtu sastādījusi, bieži skan tieši tas, ko esmu gribējusi dzirdēt, bet aizmirsusi lejuplādēt, protams, tieku iepazīstināta arī ar to, ko jau būtu vajadzējis dzirdēt. baigi jauki.
īpaši tagad, kad nav sava datōra ar savām mūziciņām, tad vajag LABU radiō. un tagad IR!
jā, esmu izgulējusies. ņus, atliek parējās lietas paveikt.
bet man bija TIK episks sapnis. biju Lielajā pilsētā un bija sniegs, bet nebija auksti. stacijā kaut kādā histērija un tad visa zeme sāka viļņoties. satiku Mišu [wtf? :D], uzpīpējām un tēlojām, ka viss kārtībā. tad Daugava sāka psihot. tramvaji pa gaisu un mazie kuģīši bezkontrōlē. pats labākais, ka tas viss bija estētiski skaisti :D sākās mukšana pa visādiem lauku nostūriem, kur dažviet bija kaut kādi zemes melnie caurumi, kur viss lēnām iesūcās nebūtībā, upes pārplūdušas, baigais bardaks. kaut kā nokļuvu Šveicē, kur viss bija rāms. kādā vecrīdzīgā pagrabiņā māšele priecīgi jau strādāja par šuvēju un turpat bija arī mazais Robčiks. viņi bija priecīgi. kaut kāda Ziemassvētku noskaņā ar lampiņām tumsā, bet mā gan psihoja par zaudēto Latviju un tā. žēl, ka it kā man neviens līdzi nebija vairs izglābies, klaiņoju viena pati pa ielām un bildēju šo nekad savām acīm neredzēto, bet kaut kā sapnī līdz sīkumam iztēloto pilsēteli. protams, vēlāk sākās visādi uzdzīves vājprāti ar izvirtībām, bet nu, tas jau ir normāli :D
vī, radiō Lūsija debesīs ar dimantiņiem ^.^
