prudence

oox @ 00:15: vasara?

atskaitei, tosestdien nolaupīja Mārtiņš ar savu mā. māšelis tomēr uz bērēm bija, bet uz viņas atkāzu netiku, jo Labās pilsētas namatēvs teicās noguris, tāpēc pavadīju jauku dienu tur.

svētdien pirmo reizi biju Labās pilsētas tirgū un pirmo reizi mēģināju sēsties pie vieglās autōmāšīnas stūres. satikām Rūdi un ripojām uz Spici, tad uz Jūrmalu un beigās uz Lielo pilsētu. ak jā, biju ieņēmusi pēdējo no vieglajām marciņām, tāpēc bija smaidāmvaidziņi. bet vienmēr jau smieklis sprūk ārā ar Rūdolfu. satikām Pastalu un devāmies uz manu iemīļoto Doma laukumu. pam-pa-ram un jau bijām mini Rokabillijā, kur dzērienus salēja baisi baiss tālās pagātnes rēgs, bet mēbeles bija ļoti elegantas :D sirdsapziņa neļāva neiet uz Ļeņingradu, kur, protams, bija Kuņa, Herbe, Miša un pārējie ļaudis. spēlējām padomijas elektrisko kartupeļversiju. smieklis :D neapsīkstošs dzeramā lējums, pierastā dzēruma plānu plānošana, bija nospļauties cik pulkstenis, bija ļoti patīkami. kaut kad mani biedri teica, ka laiks doties. devāmies ar’. laikam vienīgā biju TIK jūsmīga, īpaši par zaļajām gaismām :D kadri iztrūkst, bet atceros, ka aizvedām Pastalu mājās, tad kaut kur nekurienes vidū starp Lielo pilsētu un Mārtiņa gultu, izlēmām apstāties pie siengubainas pļavas, lai aplūkotu burvīgo miglu un drīz austošās saules gaismas ceturtdaļā debess. slēpāmies zem miglas segas. mazie ezīši :D neatceros kā aizvedām Rūdi mājās, bet atceros, ka aizmigām tikai no rīta.

pa ilgiem laikiem jutu fizisko pohucīti. nospļāvos atkal uz pašuzliktiem noteikumiem, izdzēru lielu krūku kafijas, skatījām jaunāko Topgīru, tad devāmies ceļā. bija jauka diena. Mārtiņam kursi, tāpēc izmeta mani pie tilta, kas ved uz Jūrmalu. pārgāju pāri Lielupei un izlēmu doties arī tālāk uz staciju. nekas jau patiesībā nav tālu. tik pat izdzertais kefīrs nelīdzēja galvas trulumam saulē. atpūtnieku pūļi un tikai vēlāk uzzināju, ka, ja būtu nokavējusi to vilcienu, nākamais mājās neaizvestu – kaut kas sliedēm notika pie vecās skolas. gājiens no stacijas mājup bija traks balansēšanas pasākums, jo saule bija uzvārījusi visu, visu, kas tobrīd atradās manī. bet viss beidzās labi.

šodien beidzot aizdevos uz bīču, nopeldējos. ūdens ir sasodīti burvīgs, bet tās bojas gan ir nožēlojami tuvu. parasti patīk, ja to sasniegšana ir mazs izaicinājums. vāļāšanās gan lielu prieku nesagādāja. sūkāju ķiršus, lasīju mīļu, bet jau lasītu grāmatu un centos paciest visapkārt murdošo slāvu vulgaritāti. rīt došos no rīta, varbūt būs mazāk.