prudence

   jānospiež lielā bremze - jāmācās. bet pirms tam izkratīšu pēdējās dienas šeit.

   trešdiena sākās bezgala jocīgi. migla. Majoru stacijā konservatīvs tantuks meta acis uz manām bizēm, tad saplēstajām ūziņām, tad atkal uz Kantu rokās un pakratīja galvu, vērodama, kā aizpīpēju pīpīti. konduktōre sākumā nepievērsa uzmanību, tad atlikušās 20min nervōzi pētīja, bet klāt nepienāca. bibliotēkai atdevu Kantu, padejoju bunkurā ar Tomu un devos uz Labo pilsētu.

   karstums. bebucīšiem vēl aizvien patīk uzsmaidīt. tālāis ceļš pie miegaminkas un pa taisno pluņčāties. apbrīnojamā kārtā tomēr izflegmojāmies ārā vēl kamēr saule bija augstu, augstu. burvīgs pikniks uz salas un saldajā smieklu dūmišķis. tās koku pūkas un laikmetu maiņas, un lomogrāfiskās izpriecas! vasaras bērniņiem prieki par dienas garumu. ekspedīcija uz rimčikōnu, lai iegādātu vakariņas un pēc mājup ekspedīcijas prieks par sapirkto. saldajā atkal tas pats. smieklonīši.

   mēs tomēr pamodāmies. ieguvu brokastis, tiku novadīta lejā, sabučota un palaista uz lekcijām Viņa kreklā. agro rītu cilvēki. kaut kas bauskīgs. biju laicīgi, biju priecīga. Enijas prezentācija. pēdējās 4 lekcijas šosemestr un varbūt pat pēdējās šajā fakultātē. nepārējošs smieklis par visu, īpaši puisīšu īkšķiem, kas spraucās ārā no zandelēm un šlopkām. 

   pēc lekcijām kaut kāds kristiešu koncis ēdnīcā un bija jāpaliek, jo uzstājās Diāna un mūsu multinstrumentālais ansamblis. smieklonis. negribējām ar Eniju uz mājām. vazājāmies pa veco pilsētas daļu. Morrisōns, stabulnieks ar balodi un vienkārši Anna. tad arī mūsu ielas muzikanti atklāja savu lokāciju. tur viņus intervēja Sema meitenes. čainīzeri un vēlāk labāks spots, tad atkal vēl labāks spots. smieklīgās cilvēku reakcijas - dejojošais pelmenis :D 

   pēc 6Ls tika izlemts doties uz Asalu. kartupelīši, ''Briedis'', nocenotas dziras. atminējos cik ļoti gribēju dabūt nost to draņķību no acīm, kas iespējams tikai mājās, bet tad jau bija par vēlu doties prom, jo mūs gaidīja jubilārs Malfojs, kuram dāvana būs pēc filmiņas attīstīšanas. dzirošanās. un tad vecais zvejnieks Valentīns, kurš sākumā caur Kadiķjaunskungu nodeva anektdōtes, tad jau mīklas un pēc brīža ne vien Harijs sēdēja pie vecā. aizgāju sākumā tīri aiz ziņkāres, tad sapratu, ka diez gan interesanti. vēlāk jau man tika piešķirta sēdvieta, kas noveda pie palikšanas. ar laiku saule jau bija norietējusi un Harijmēnam palika tik auksti, ka bija jāpārģērbj par transvestītu un vēlāk arī par urlu. eventuāli vecajam zvejniekam bija jādodas mājās. Enija arī jau diez gan drīz atkal pierādīja, ka ir saprātīgāka par mani un arī devās uz savu pusi. palika telefōnmūzika, pēdējā dzira un tukšā puncī apreibusī es starp abiem blondajiem. komisija nolēma, ka man jābrauc mājās ar pēdējo mikriņu pusvienos, tāpēc atlika laiks muļķīgām runām. kad arī Atis bija tik saprātīgs, lai dotos mājās, muļķīgās sarunas turpinājās ar cītīgu pulksteņa vaktēšanu. jā, bet tas jau nepalīdzēja, jo izrādās, ka tagad pēdējā dzeltenā kariete atiet piecpadsmit pāri un mēs bijām piecas minūtes par vēlu. zvanīju filozōfam, kuram nebija nekas pretī izguldīt mazo māšeli. neērtais riteņstienis dupsī, zaļās gaismas un pret riepu izvarots maisiņš. izrādās šī sēta nav sveša ne tikai man. ''Pūt vējiņi'' atskanēja divreiz, jo no abiem daunīšiem, esmu dauniskākā :D un tad jau atkal tāpati gulta.

   pamodināja mūžīgi tracinošais Eižēna tēvē un jūrmalniecisks vējš aiz loga bērzos. blakus filozōfa pēdas. galvā nesakārtotu domu vilnis. pusstundu vēroju zilo debesi un nesapratu kā saņemties, lai celtos un dotos atkal tālāk. tomēr pēc divām kafijām, rītam nepiemērotu filozōfēšanu un apjausmu, ka viena pašrocīga brīvdiena sāk ievilkties jau trešajā, sažņaudzu pēdējos spēkus un liku ķermenim vilkt sevi uz mājām. vilcienā smaids mijās ar bažām, jo viskautkas jauks pēdējās dienās noticis, bet tai pašā laikā sapratu, ka tas laiks bija jāvelta studijām. 

   pusstunda virzienā uz jūru, ļauj vējam izpluinīt no Tevis visu. 

   bet esiet priecīgi, esiet dzīvi.