tomēr dažas stundas pagulēju un tagad tā raitāk viss iet uz priekšu.
salūkoju iemeslu, lai sevi palutinātu ar kapučīnō - bija jāsatiek prātu zaudējušais Eižēnijs.
bet gribēju pavēstīt par saviem murdziņiem jeb to, ko tajos atšifrēju.
no rīta istabā atrastais atčālejies tarhūns miega atraisītajā zem-/apziņā atēlojās kā minipūķis, ko it kā atrodu Undīnes tornītī. viņš meta liesmas, lai tumsā atrodu to, pēc kā tur biju uzrāpusies. viņš klausīja tikai man, pret citiem būdams aizkustinoši draudīgs. varbūt tas tāpēc, ka, kad ar Eniju atgriežoties tornīti vakar, iztraucējām kādiem mīlniekiem, atmaksājām ar svecītes ierādīšanu un aizdedzināšanu. svecīte vēl dega no rīta.
sapnī ieradās pieklājīgi ģerbs Daksis [jā, starpcitu, viņš tik ātri maina veidolus, ka reizēm liekas, ka viņš spēj laikā ceļot turpu-šurpu] ar vecu tantiņu pie rokas. no rīta pie stacijas biju redzējusi ko līdzīgu, kur jauns vīrietis likās nenormāli nokautrējies vezdams visdrīzāk savu vecmāmiņu uz vilcienu. tas tramīgais skatiens - ka tik kādu pazīstamo nesatiek.
pie jūras bija izveidota hipijnometnes apmēru telts no lietussargiem. tas tamdēļ, ka Undīnē, protams, no tiem miljoniem lietussargu krietna daļa tika aizmirsti [piem. Katrīnas]. man pašai mājās bija jābrauc ar diviem - Mārtiņa aizdoto un Enijas aizmirsto.
bet es pati vasarīgajā pludmalē starp nabadzīgi ģērbtajiem ļautiņiem stāvēju savā ķitelītī ar zābaciņiem kājās. to izraisīja šīsdienas pavasarīgais vieglums, ko papildināju pirmo reizi šogad atļajoties zābaku vietā uzvilkt ko citu [šūziņus, kas uz reti atrodamā ledus bezdievīgi slīd] un baiļpilni no vēja brāzmām, atstājot ķitelīti un izvēloties uzticīgo ādas jacenīti. šī jocīgā pāreja beidzot ir klāt. biju aizmirsusi cik labi ir paslēpties zem cepurītes un kapuces reizē.
vēl sapnī saules nožāvētās zemītes putekļi un smiltis vējā veidoja tos burvīgos vijumrakstus. nu, tas dēļ Helēnas dziedājuma par to, ka putekļi zied. jā, tas arī jau ir klāt.
jā, jāsveic aizvien ilgumā augošās dienas un aizvien siltāk izjutāmā saule. drīz naktis būs kā mirkļi. viss ziedēs un pumpuri ar paukšiem sprāgs vaļā ik mirkli.
Mūzika: putni manā galvā