pēc lekcijām uzzvanīju mā un teicu, ka sāpošais kakls pieprasa kreftīgu zupu. pieminēju ideālo variantu - skābeņu zupu. par to bijām sapņojuši ar Eniju un Tomu pirmajā lekcija. nu, tā ar olu un rupjmaizīti. labi karstu.. mm.
pārrodos mājās pēc pāris stundām un uzminiet, ko saodu, ieejot pa durvīm? protams, ma-mā žigli bija sataisījusi Pasaules labāko skābeņu zupu. nekavējoties izēdu divas līdz malām pilnas bļodiņas. nu, vai tad mammas nav kārtīga svētība? visiem misējas, bet kurš cits Tev, mazam slimuķītim, sarūpēs debešķīgu zupu pēc viena neliela lūguma? pēc kaut kā tāda grūti sevī noturēt mīlestības vārdus (:
un kāpēc man slimošana/ārstēšanās asociējas ar skābeņu zupu?
Mūzika: radiō