gribu ierakties grāmatās. ak, lasītprieks!
jā, bija laba līgošanās. ceļā piecas stundas, bet nekas, jo ceļš ir mana izpratne par paradīzi. priecājos par gleznainajiem mākoņiem, lauku ērgļiem, melnu kraukļu lauku un visu to, ko nespēj piedāvāt pilsēta. izmantoju iespēju uzstīvēt tautastērpu, kas tika novērtēts. tā svinīgi. katru gadu sanāk šajos svētkos iepazīt kāda ģimeni. burvīga lauku pasaule. vaiņogi un viss kā nākas. vietējie ļaudis un naktī pat uz brīdi bijām blakusmiesta zaļumballē. kaut kā vienmēr paticis novērot kā dzīvo citās vidēs. uzlaidām danci ar beibēm ar’. tad bija kaut kas līdzīgs stopēšanai atpakaļ, kas izvērtās par jauku pastaigu līdz netīšām uzradās Sandras vecāku autō. bet tik ļoti burvīga nakts! krāsas.. pamanīju, ka man priekšā mūžīgā perpendikulitāte, mūžīgi ceļš un nekad neaizsniedzamais horizonts. peldēties neizpeldējāmies dambī, jo tomēr vēsi bija. bet, sēžot pie robežas, satikām leišu čaļus. saule ausa. Enija bija sasniegusi mērķi, es tomēr ne. mani gan sasniedza kāda ziņa, kas lika izlemt par labu rīta autobusam. nācās no tā visa jaukā atvadīties un veikt tālo ceļu mājās. noskatījos kā pēdējie trīs varoņi aizklumburējas mājup un palika mazliet skumji, jo jau pārāk tuvu sirdij. autobusā atkal satiku tos pašus samulsušos acu pārus, ko biju ievērojusi vēl Lielajā pilsētā gaidot autobusu. tie bija divi laucinieku stereotipiem nobērti puikas. smaids vēl tagad atceroties. tad atkal piecas stundas. šoreiz gan miega varā.
galīgi traki, ja Tev slāpst, bet visi veikali vēl ciet.
vēl pat nebija divpadsmit, kad jau čāpoju to pēdējo pusstundu mājup. atskatījos un atkal sajutu to jokaino sajūtu, it kā dzīvotu kāda mudžaina, bet neslikta romāna ekranizējumā.
mājās neviena nebija. pēdējiem spēkiem savedu sevi kārtībā un laimīga atlaidos gultā. cik tas bija patīkami pēc visas tās locīšanās autobusā un vēlāk vilcienā!
pamodināja zvans no Ax., kurš turpat aiz sienas virtuvē vien bija. jaukums. ieradās arī viņa topošā līgava, protams, šī pilsēta ir maza un bija vien par to jāpasmej. vairākas stundas patīkamas pasēdēšanas. svētīgs miers.
tagad te tikai mā guļ un nāk ziņas no vēl nenogurušiem svinētājiem, bet izvēlos palikt šeit, savu grāmatu aizsegā.