: jāglābj pašam sevi
tā neesmu es, kuru pieķeru čukstam mantras. sesija ir nokārtota, bet ir muļķīga pretruna, jo mērķis bija tikai sekmība, bet pati sāku pievērst uzmanību rezultātu statusam. nav nozīmes. vakardiena bija pārāk traka. ar B. čali, kurš vilcienā sāka tincināt ar ''vai tad neatceries?'' un tika norunāts viss ceļš, jo atcerējos gan. visu dienu bira īsziņu plūdi pār manu galvu, kas sāka likt justies neērti. pēc pēdējā eksāmena tomēr aizdevāmies pie Ilzes, veco laiku vārdā. neko, smieklīgi. mājās izčučeju to visu, lai būtu gatava vakaram, naktij ar Lotti. jūra bija traka, traka un skaista ar mūžam pašnāvniecisko sauli. balōniņdzīvnieciņu locīšana dzērumā var izsvērsties diez gan sajūsminošā pasākumā. ak, jā. vecais kompis, sapratis, ka sesija beigusies, nolēma ar dūmu mākoni un nāsīs kožošu smaku atvadīties. protams, sākas atkal runas par manu ietekmi uz elektrōierīcēm. ja tā ir, tad tas kļūst par racionālāko argumentu tam, kādēļ man nebūtu jādzīvo civilizācijā. rīt jau arī prom. vismaz uz svētkiem. milzīga jautājumzīme karājas virs sestdienas. un pēdējā laikā daudz nākas domāt par egoistiem. atgriežas domas par absolūto jauno sākumu. bet viss, kas mani attur no tā, ir tikai butafōrijas, ar kurām aizpildu tukšumu sevī. tas viss ir no ārpuses. tas viss ir nepareizi. protams, ērtāk ir spēlēt visas šīs spēlītes, jo jau pierādījies tas, ka, ja nepielāgojos to noteikumiem, jūsos mostas neizpratne. negribu traucēt nevienam mieru. bet arī vairs nevienā kombinācijā neiederos. jādomā taču trīs soļi uz priekšu. kad kļūstu pavisam atklāta pret sevi, nākas secināt, ka tas viss ir dumi. izrādās, ka būdama embrijs, izvēlējos sakrustot kājas un nevienam neļaut saprast dzimumu līdz dzimšanai, kas kaut ko mazliet man paskaidro šodienā. jā, izrādās 3 gadu vecumā arī Itālijā esmu pabijusi, kas lika šokēties eksāmenā, jo kā gan es varu atcerēties, kas ir ''bāmāh'', ja neatceros lāgā savu dzīvi. un tikko paziņoja, ka Kanādas ōme, kas bija mana vecvecmāmiņa, nu arī aizgājusi mūžībā. jocīgi, ka par dažiem sāk likties, ka nekad jau neaizies. jocīgi skatīties uz bērniem un saprast, ka nekad tāds vairs nebūsi. jocīgi vērot sirmos ļaudis un censties apjēgt, ka kādreiz tie arī bijuši bērni, kādreiz bijuši tavā vecumā. šodien viss ir jocīgi. jāpiepilda laiks darbībām. jābūt produktīvam zaldātiņam. no vienas puses gribas visas studiju klades samest kastē un dabūt prom.
tā neesmu es, kuru pieķeru čukstam mantras. sesija ir nokārtota, bet ir muļķīga pretruna, jo mērķis bija tikai sekmība, bet pati sāku pievērst uzmanību rezultātu statusam. nav nozīmes. vakardiena bija pārāk traka. ar B. čali, kurš vilcienā sāka tincināt ar ''vai tad neatceries?'' un tika norunāts viss ceļš, jo atcerējos gan. visu dienu bira īsziņu plūdi pār manu galvu, kas sāka likt justies neērti. pēc pēdējā eksāmena tomēr aizdevāmies pie Ilzes, veco laiku vārdā. neko, smieklīgi. mājās izčučeju to visu, lai būtu gatava vakaram, naktij ar Lotti. jūra bija traka, traka un skaista ar mūžam pašnāvniecisko sauli. balōniņdzīvnieciņu locīšana dzērumā var izsvērsties diez gan sajūsminošā pasākumā. ak, jā. vecais kompis, sapratis, ka sesija beigusies, nolēma ar dūmu mākoni un nāsīs kožošu smaku atvadīties. protams, sākas atkal runas par manu ietekmi uz elektrōierīcēm. ja tā ir, tad tas kļūst par racionālāko argumentu tam, kādēļ man nebūtu jādzīvo civilizācijā. rīt jau arī prom. vismaz uz svētkiem. milzīga jautājumzīme karājas virs sestdienas. un pēdējā laikā daudz nākas domāt par egoistiem. atgriežas domas par absolūto jauno sākumu. bet viss, kas mani attur no tā, ir tikai butafōrijas, ar kurām aizpildu tukšumu sevī. tas viss ir no ārpuses. tas viss ir nepareizi. protams, ērtāk ir spēlēt visas šīs spēlītes, jo jau pierādījies tas, ka, ja nepielāgojos to noteikumiem, jūsos mostas neizpratne. negribu traucēt nevienam mieru. bet arī vairs nevienā kombinācijā neiederos. jādomā taču trīs soļi uz priekšu. kad kļūstu pavisam atklāta pret sevi, nākas secināt, ka tas viss ir dumi. izrādās, ka būdama embrijs, izvēlējos sakrustot kājas un nevienam neļaut saprast dzimumu līdz dzimšanai, kas kaut ko mazliet man paskaidro šodienā. jā, izrādās 3 gadu vecumā arī Itālijā esmu pabijusi, kas lika šokēties eksāmenā, jo kā gan es varu atcerēties, kas ir ''bāmāh'', ja neatceros lāgā savu dzīvi. un tikko paziņoja, ka Kanādas ōme, kas bija mana vecvecmāmiņa, nu arī aizgājusi mūžībā. jocīgi, ka par dažiem sāk likties, ka nekad jau neaizies. jocīgi skatīties uz bērniem un saprast, ka nekad tāds vairs nebūsi. jocīgi vērot sirmos ļaudis un censties apjēgt, ka kādreiz tie arī bijuši bērni, kādreiz bijuši tavā vecumā. šodien viss ir jocīgi. jāpiepilda laiks darbībām. jābūt produktīvam zaldātiņam. no vienas puses gribas visas studiju klades samest kastē un dabūt prom.
Mūzika: atgriežamies pie rādiō