: klāt rīts.
kad pēdējo reizi esi izpletis rokas vējā? vai atceries kā smaržo pielijusi smilškaste vai mūžsenais mežs? var jau mašīnu taures sevī filtrēt kā zoodārzā dzirdētos ziloņkliedzienus, mašīnas kā lielas, trakas vaboles. var likt sev sajust asfaltu mīkstu, bet ceļu kā upi, kuru šķērsot droši tikai tur, kur rāda jāņtārpiņi, kad vardes kurkst. labāk neskriet, nekavēt dzīvi. kad arī Tu redzēsi to pārāk zilo puķi, pastāsti ko tā Tev atgādināja.
kad pēdējo reizi esi izpletis rokas vējā? vai atceries kā smaržo pielijusi smilškaste vai mūžsenais mežs? var jau mašīnu taures sevī filtrēt kā zoodārzā dzirdētos ziloņkliedzienus, mašīnas kā lielas, trakas vaboles. var likt sev sajust asfaltu mīkstu, bet ceļu kā upi, kuru šķērsot droši tikai tur, kur rāda jāņtārpiņi, kad vardes kurkst. labāk neskriet, nekavēt dzīvi. kad arī Tu redzēsi to pārāk zilo puķi, pastāsti ko tā Tev atgādināja.
nakts tramdījusi veselu mūžību, aizvien liekot klausīties lietū, kurš čukstēja tikai vienu, tikai to, kas sen pazudis neatšķetināmos laika tīklos, bet pārējo iepīšu bizēs un ja gribēsi, atdošu Tev.
Mūzika: Mogwai - You don't know Jesus