prudence

   plānu liktenis laikam ir izgāšanās. piektdien tomēr vēl uzkavējos šaipilsētā, jo tieši laikā uzzvanīja Lottišķis, kura bija ļoti līdzīgā situācijā, tāpēc gājām uz jūru sūkt dzirdas un dalīties laikā. pēc kāda brīža gan mans konfūcijs atrisinājās un nācās viņu atstāt.

   pusceļu uz Lielo pilsētu senneizmantotajā dzeltenajā karietē kāds vecis piesējās ar vārdiem kā ''peža'' u.c. laikam slims mazliet. nosplāvos uz veicu nožēlojami smieklīgu īsziņu apmaiņu. jā, laikam piektdienas ir mīļu lietu mukšanas laiks, jo dzimšanas dienā tas bija iemutis, bet tobrīd tās bija sirsniņbrilles. labi, tās tikai mantas vien ir - aizstājamas.

  apensmokā pirmos satiku filozōfu ar Gaiķi. smieklīgi - seko man viens :D pastāstīja par prezentāciju, uz kuru man bij' jābūt, smīdināja un priecīgi vispār. ar laiku arī Mārtiņš tika informēts par manu ierašanos. devāmies uz bāru, tur vēl cilvēki. viss tā ļoti jūsmīgi. Santa atkal priecājās par manu mīļumu un jaukumu. vēl bija Nauris bez matiem, Puškinielas Mārtiņs un Oļa. nja, visādi jauki ļaudis, ka pat uztaisīju kopbildīti, jo ļoti krāsaini kopā likās. filozōfs priecājās par saņemto buču, aizejot, bet es ar puikām uzkūpināju kaut kādu trakumu, no kura arī mana narkolepsiķa nedēļa beidzās ar baigāko čiliņu uz dīvāna. 

   no rīta ar Mārtiņu devāmies uz Labo pilsētu. tur priecīgs taksists stāstīja par pilsētsvētku aktivitātēm, kas mūs tik ļoti neiekārdināja, lai gan par jauniešiem tautastērpos un jaukām latviešu dziesmām brīdi papriecājāmies. vispār jaukas divas dienas vieniem pašiem dzīvoklītī. varbūt pat tādas būtu mūsu nedēļas nogales, dzīvojot kopā :D jā, jaunatklājām, ka tēvē ir foršs :D beidzot pa īstam sajutu vasaru, braucot mājās kā agrāk - svētdiena un autobusiņš gandrīz līdz pat mājām. bet gaužām negribējās prom. šuš, te nu es esmu.. pienākumi spiež.

   lai Jums priecīguma pilna nākamā nedēļa (: