prudence

fakultātē bij' daudz apkampienu, buču un Vinnija Pūka konču, bij' brīnumkaste no Enijas un daudz ņammu, bunkurā šampanieša pasēdēšana un tad devos satikt savu Lielisko Sievieti ar kōlu, bet Enija uz mājām cept ruletkūkas. ar Sievieti nonācām 2.elpā, kur atkal nenoturējos un tērēju naudiņas, lai pašai prieks un daži procenti labdarībai aizietu. sēdējām saulītē un sagaidījām Mārtiņu, kurš iesēdināja autōmašīnā un aizveda mājiņās. ū, jā, klausījām NOPIRKTU jauno Deftones albūmu. tas nekas, ka jau ziljons reižu klausīts nelegāls. mājās ma-mā bija vēl priekus sagādājusi un vispār man prieks pa ausīm jau spiedās ārā. čammājāmies, kā jau tas mēdz ar mums notikt. beidzot braucām uz Dubultiem ar pilnu mašīnu visādu lietu. Kristīna, Gumpelis un Alise pievienojās, tad devāmies kempinga izlūkos un ar to arī sākās sviests :D kempings bija tas pats sviests :D atpedāļojās Janisels un devāmies cauri kempingam uz pludmali. odu mākoņi. pēc laiciņa devāmies pretī Enijai, pa ceļam satiekot Veračku. magazīns un atapkaļ uz pludmali. drīz vien Kristīnai bija jādodas prom, bet mēs, jau mazliet ieturējušies, sākām spēlēt kvadrātu. bāc, ir nenovecojošas lietas :D saule rietēja, sapratām, ka negribas nemaz tai kempingā čučēt. turpinājām spārdīt bumbu un ar savu prieku biedēt garāmgājējus. pie apvāršņa parādījās Lotte un pievienojās. kaut kad no tumsas iznira Helmuts un kāds zaudēja kvadrātā. pēc laika jau tika veidots nelegāls ugunskurs kāpās, kad Alise ar Gumpeli nolēma čāpot mājās. a odi turpināja kost dubšos. mazie meža dīvainīši ap ugunskuru sāka darīt smieklīgas lietas :D sāka kļūt gaišs un ar to arī miega deficīts lika sevi manīt. kad pazuda Helmuts? sarūmējāmies mašīnā, jo mums bija pietiekami adekvāts Mārtiņš, kurš veda mājās. pa ceļam atvadījāmies no Janiseļa pa logu, kurš mazliet lēnāk, bet minās mums pie sāniem. sakrita Enija, Verōnika un Lotte manā gultiņā, bet ar Mārtiņu izmantojām neizmantotos guļammaisus uz grīdas.

aiz žalūzijām vēl aizvien rīts, bet grūti pamosties. pohulācīšiem tika izdalīts kefīrs un ziņots, ka drīz jau jābrauc. bija grūti saposties, bet tomēr kaut kā. Lotte teica čau un devās uz Sloku, savām vecajām mājām. mašīnā jau sēdēja Mārtiņš un ma-mā. aizmugurē saspiedās pohainās daiļavas - Enija , Verōnika un es. centos nemigt. pie Lielās pilsētas tirgus daiļavas atvadījās un tad ar Mārtiņu devos medīt ma-mā, kura aizrikšoja puķes pirkt. tam sekoja ceļu satiksmes pārkāpumi, steigšanās, līdz satikām filozōfu. Mārtiņš atvadījās un devās uz Labo pilsētu, bet mēs klusi tikām ielaisti jau iesāktajā māšeles kāzu ceremōnijas telpā. 

ļoti smalki viss. šķiet, Herbe, kurš, būdams vedējs, stāveja pie altāra un pamanīja, ka vienbrīd man acīs bija asaras. cilvēki, fotogrāfēšanās, ziedu kalni un malki šampanieša. ķiķināšanās ar filozōfu. tad Daiņa jeb māšeles vīra smalkie vecāki savā smalkajā mašīnā savietoja filozōfu, mā un mani ar Robčiku klēpī, lai vestu uz savu biroju, kur padzirdīja ar kafiju, padarīja savas lietas, uzzinājā, ka filozōfs nav mans puisis, bet gan brālis un tagad jau arī viņu radinieks. tur man sākās alerģija, kas tagad, man liekas, ir no tiem odu kodumiem. tas gan ir sīkums, bet nolādēts, kasās :D 

tad tikām aizvesti uz māšles mājām, kur 10.stāvā ir tik vājprātīgi šiks jumts! tāds vairākos stāvos ar taciņām, zālienu, ziediem un visu nepieciešamo smalki priecīgām izpriecām. un tas skats! viss centrs pie kājām. klājām galdus, visu sagatavojām, jo jaunlaulātie vēl bija aizvesti visādās izdarībās. sanāca cilvēki un gaidīja, kad pāris izgriezīs sev ceļu cauri palagam, kurš tika pārlīmēts pāri durvju ailai un paša pāra apzīmēts. tas bija diezgan forši, jo viņi vienā pusē zīmēja, bet mēs otrā pusē redzējām tikai to, kas tiek uzzīmēts. tad bija visādi tosti un vēl fotogrāfēšanās. uz brīdi likās, ka ģībšu, jo saule lija pāri, bet miesa juta, ka vakardienas izdzertais vēl nav nekur pazudis, bet nav prātīgas devas miega vai ēdmaņas bijis. tad nu ar filozōfu saņammājāmies, paķērām pa vīnam un gājām, kā jau vienmēr, no malas ķiķināties par visu. labi, visu laiku jau malā nenotupējām. nē, īstenībā, tiešām viss bija baigi jauki. daudz smieklu, saules un jaukuma. baigi foršs ir izaudzis Robčiks, kurš mani un filozōfu baroja no rokas, šķita saprotam visu, ko viņam pasaka un vispār, smaidīgs un mazliet vandālistisks pacaņčiks. šonedēļ viņam jau 2 gadiņi paliek, bet diemžēl vēl nerunā. bija ļoti jūsmīgi. noķēru līgavas pušķi, bet to līgavas kājas fufeli noķēra Herbe, kurš pēc brītiņa arī ziņoja, ka pāris tiek vests tālākās izklaidēs un turpinājums sekošot Ļeņingradā. tad nu sākās izklīšana. palīdzējām savākties un tad jau atkal ar filozōfu vizinājāmies šikajā mašīnā. mūs aizveda līdz Eižēnam jeb Mārtiņa vecās mītnes, jeb filozōfa tagadējās mītnes. atvadījāmies no Daiņa vecākiem un foršā Bobīša. 

pie filozōfa dzērām kafiju, tad jau korķējām vaļā noputējušas vīna pudeles un runājām par visu ko, par Eižēnu, kurš tobrīd tieši satikās ar mā, par to cik daudz izdzērām kāzās vīna, bet neko īsti nejutām, par visu, visu un tas bija neaprakstāmi jauki vairāku stundu garumā. pēc brīža pārnāca Eižēns un drīz arī klāt bija Mārtiņš. 

vēl drusku pasēdējām un tad devāmies uz Vecrīgu - filozōfs uz Ļeņingradu un mēs uz Depō. bijām Depō gestlistā, jo uzstājās Gumpeļu grupa jeb Everlong. bija pārsteidzoši labi. paši brīnijās, ka zāle pilna. pasēdējām ar viņiem un tad jau pēc laiciņa zvanīja filozōfs, lai dodamies uz Ļeniņgradu sagaidīt laulātos. tur satikām Kuņu un visus pārējos psihus. piedalījāmies nu jau pēdējās kāzu atraktivitātēs, noskatījāmies laulāto pirmo deju Gobziņa balss pavadījumā, pakomunicējām un devāmies atkal uz Depō, ar abiem Gumpeļiem nesām skaņasaparatūriņas uz Mārtiņa autō, tad atkal laikam Depō, kur satiku vēl dažus kādus 4-5gadus nesatiktos. bija atkal Ļeņigrada un atkal sennesatiktie. visādas izdarības. filozōfs aizdevās mājās, bet mēs jau atkal uz Depō. turpinājām pasēdēšanu. pie kaut kāda jocīga regeja dejoju basām ķepām ar meitenēm. deju zālē bārmenis izsniedza glāzīti ledus, lai būtu pelnutrauks. izsūcām pēdējos dzērienus un devāmies prom, jo jau lēnām viss tika slēgts ciet. Everlong meitenēm un zēniem nepatika Ļeņingradā, tāpēc meklējām pelmeņus, bet bijām klāt tikai 4.10 jeb 10min pēc slēgšanas. atlika hesburgers. miegaini ieturējāmies, lai dotos uz staciju. nezinu kādēļ, bet vismaz ieguvām automātkafiju šoferītim. čāpojām uz mašīnīti. tiešām ir kaut kas skaists tajos Lielās pilsētas rītos. man liekas, nebijām pat no centra vēl izbraukuši, kad jau saldi čučeju. jau otro rītu pēc kārtas piestājām pie manām mājām pavisam rīta agrumā neuzkrājuši pietiekamu devu miega. šoreiz beidzot bijām divatā.

pirmo reizi pamodāmies pusdivos, kad man zvanīja filozōfs, lai apstiprinātu, ka viss ir kārtībā un tiešām ir bijis baigi jauki. mā jau otro dienu pēc kārtas gādīgi palīdzēja cīnīties ar pohucīti. aiz žalūzijām jau bija diena, bet atkal ierušinājos Mārtiņa azotē. pamodāmies ap septiņiem. šoreiz miegs bija spēcīgāks par ''bāc, dauniski nogulēta visa diena'' sajūtu. ieturējāmies un panūģojāmies. kaut kādā brīdi Mārtiņš tomēr saprata, ka vajag aizvest mašīnā atstāto mūzikas aparatūriņu Gumpelim un doties mājās. un beidzot paliku viena.

ir jau oficiāli pienākusi. slinkums darīt tās vajadzīgās lietas. telefōns beidzot klusē un atpūšas, uz balkōna atstātie ceriņi un kastanis sažuvuši, grīda smilšaina, līgavas pušķis kalsts, dāvanas saliktas pa vietām, vienā čupā sakrāmēts saldumu kalns, mazais džambucis drūmi atgādina, ka sākas jauna nedēļa, bet miegs vairs īsti nenāk. taču esmu viens sasodīti laimīgs skuķis! to apzinoties, atkal jāsāk domāt par to, vai esmu to visu maz pelnījusi. bet, nē, labāk vēl šonakt baudīšu šo apmierinātību (:

paldies Jums visiem par sveikumiem un jaukumiem!

smaids.