prudence

Arhivētais

16. Maijs 2010

13:57: apnikuši vārdi.
pagājušajā nedēļā viss tikai sākās. bija nabtaisītāju diena [akušieres?], Lamanša dzimšanas diena, virpošana Undīnē, Aspazijas mājas hipijlietas, riteņbraukāšanās lietū un visādi citādi mazi jaukumi. 
šonedēļ miega maz. satiku Andri-Andri un sauļojāmies pie ābē dambja. beidzot maza nobīde no gredzena. smieklīgas lietas un daudz prieka. 
tad atpakaļ savā ganāmpulkā. ar telōgiem devāmies uz Vidzemi. pirmais lapsenes dzēliens mūžā pie 1944.gada uzspridzinātas, atjaunotas baznīcas ērģelēm. manu senču Dieva templis. visādas baznīciņas. kopumā skaisti. daba un vasara. sutoņa un darīšanās. vakars odu pavadībā. viesu māja. nekad nav paticis tas nosaukums. ugunskuri, mūzicēšanas, grādu izķēmotas sarunas un arī darbības. zem basajām pēdām lipīga zāle un virs izpūrušās galvas zvaigžņu jūra. ''virpuļi, virpuļi''. ļoti maz atceros. it kā jau tiešām pozitīvi un jauki bija. nesaku, ka viss.
rīts ļoti jocīgs, bet labi, ka bija vēl kāds, kurš jutās tāpat un brokastu vietā sagādāja kompāniju zālienā, lai dalītos neaizgājušo grādu idiōtismā. ekskursija turpinājās un kaut kad arī sāka līt. ļoti sagribējās pabūt vienai. varbūt ar cerību aizmukt. bet bija jau jaukie cilvēki, kuri neļāva nokārt galvu. ''baudi dabu'' man teica. un Zvaneniekos [?] to varēja paveikt uz visiem 100, gūt arī citas aizkustinošas emōcijas. 
Lielā pilsēta sagaidīja ar lietus gāzienu. aizdevos ar dažiem uz vienu galeriju. tur rokās spieda vīna glāzes, nerimās, ja necienājies ar ņammām. tad viens čalītis rādīja apbrīnojamus trikus ar kārtīm, gredzenu un bumbiņām. vienīgais izskaidrojums - pārdevis dvēseli Sātanam. tā bija ļoti viltīga maģija. tad vairs mani nelaida mājās. vazāšanās bez programmiņas pa muzejnakts džunģļiem. cilvēku masas. pils. štukošana. alpīnistu siena. vēl cilvēki. apensmoka pagalms. burzmas. vājprāts un neizlēmība. beigās attapos mašīnā starp Madaru un Hariju. pie stūres [PASAULE IR MAZA] foršā Ieva un blakus smieklīgais brālis. Sarkanzvaigznes jumts. bieza migla un rīta tuvums ar vēl nakts gaismām un ritmiskiem vilcieniem. jocīgas lietas un sajūtas. bet smieklīgi. beigās Toma [?] pritōns ar laikam aklu kaķi. miegs uz autōsēdekļa. 
rīts vājprātā smieklīgs. mūsdienu jaunatne un tieku nogādāta līdz stacijai, kur gaidīja grāmatnīcas jaunumi un vāciešiem pilns vilciens. otrā elpa. faking, kāpēc gan nevarētu ne tikai rīkoties, bet arī justies kā egocentriska maita? kaut kā rīcība ar tām sajūtām nelīmējas. nerunājot jau par tukšo diršanu, ko tik skaisti piekopjam mēs visi.


atkāpe:
ir lietas, par kurām publiskā telpā nerunā. ir situācijas, kad nav vairs jēgas runāt. ir izvēles iespējas un kļūdas. ir dzīve, kas māca, bet mums jāmācās mācīties. ir lietas, ko nevar izskaidrot, tikai just. ir pārāk daudz neizprotamā. ļoti nogurusi no šīm sāpēm. jānes savs krusts. tiek darīts, mīļie. pati sanagloju. neko citu teikt vai darīt nav manos spēkos. mīļi lūdzu, saprotiet. nav bijis mērķa sāpināt.

[kļūdas paliks, jo esmu gaužām sagurusi un galīgi nesaprotu, kas tagad jādara.]



Mūzika: Explosions In The Sky - The only moment we were alone
Powered by Sviesta Ciba