12. aprīlī pēc pasēdēšanas bibliotēkā laicīgi devos prom, lai apmierinātu kāri ieiet savā humpalu paradīzē. un bija tā vērts, mīļie! sunšainā devos mājās. jauka oma. nevarēju sagaidīt, kad varēšu ar jaunnopirkto grāmatiņu pavārtīties gultā. bet nē. pēc kāpņutelpā sastaptā bomzīša, sapratu, ka kaut kas nav tā. atveru dzīvokļa durvis, bet pie tām mā soma ar aurojošu telefōnu. pārāk garš stāsts, tāpēc teikšu tikai to, ka viņas dēļ aizbraucu uz jūru ar riteni, izbaudīju saulrietu, episkumu un tās bailes, kas vienmēr mani pārņem pēc pārāk lielas laimes iegūšanas – nevar taču viss būt tik labi. tomēr bija. arī bibliotēkā aizmirsto foršo ūesbē fufelīti nākošajā rītā atguvu. miegam klausījos Vīnes klasiķus.
13.aprīlis bija jauka diena (:sākās gan viņa visnotaļ interesanti. ar jau zināmo čigānu, kuram vienmēr ir kāds stāsts, ar ko izspiest naudu. šoreiz viņš vilcienā apsēdās blakus, bet nevarēju izturēt tās aizmiglotās narkomānu acis, tāpēc diez gan nelaipni atšuvu pirms viņš spēja īsti ko sākt murgot. tad pusceļā blakus apsēdās pēc paskata nopietns, pieklājīgs vīrietis. pēc brīža sapratu, ka caur viņa [un pat manām] austiņām sitas cauri ramštain mūzikas. to jau var paciest, bet tad viņš sāka krekšķēt. nevis tā kautrīgi, bet ik pa 3min izdodot milzīgi skaļu, monstrālu krekšķi. un tā kādas 20min.
pēc lekcijām sanāca tā, ka pilsētā bija jāuzturas vēl 7h. pie Ilžtantes nevarēja iet, jo tur filozōfs lēnām gatavojās vešanai uz Stradiņiem. bibliotēkojāmies ar Eniju. fakinie juristi! nē, ne jau visi, bet tie, kuri aizņem mūsu bibliotēkas nodaļas datōriņus. jā, arī tagad viņu te ka biezs. kad vairs nevarējām, devāmies bunkuroties. bōringuma izmisums un izsalkums. kaut kad arī Enija aizgāja. vārtījos dīvāniņā un lasīju kaut kādu studentu stāstu bukletiņu. 15 pāri 7 devos uz 2.elpu, bet nu jā.. tā strādā tikai līdz 7. saulīte midžināja. k/t Rīgā uzņēmu informāciju. narversālijā nopirku karstu ko-kō un devos ķert svešinieku smaržas pa parkiem. tā jauki un lēni viss. vientulībā Vecrīga smird. nē, nopietni. taču pēc čurām lielākajā daļā smako! protams, nokļuvu grāmatnīcā. tur arī saņemu Mārtiņa zvanu, lai steidzos uz Forums cinema. aizsteidzos. tur tikai bomzis un daži aizkavējušies smēķētāji. pāri mums pārlidoja 13 gulbji. pēdējās pīpes vienmēr garšo labi. atskrēja arī Mārtiņš. pirkām biļetenus uz Alisi Brīnumzemē. no Ilzes īsziņa, ka esot Stradiņos. vakars. kaut kā jutu, ka satiksim un tiešām – Santa. Santa Jaukie Smiekli, Santa Foršie Mati, Santa.. bāc, foršā. filma bija forša, Jūs, kuri ar savām ļaunajām recenzijām bijāt nogalinājuši manu interesi! un galvenā varone man kaut kā Eniju atgādināja :D pēc filmas Santa ar riteni vizinājās pa tuneli. tusējām stacijas laukumā. vēcē, svešas pīpes un tad arī zaļie prieki. divas pīles pārlidoja jocīgi apgaismotiem vēderiņiem. smaržīgi ienirām rimčika dauņu gaismās. tad uz mašīnu. tumša pilsēta. Santa&Co pa ceļam atdalās, lai virzītos atpakaļ – gribās meitenēm trakoties zin’. no Ilzes īsziņa ar filozōfam uzstādīto diagnōzi. mēs uz Labo pilsētu. nakts ceļi. zvaigznes. bet pilsēta kā jau siltā laikā sasmirdējusies atkal. mārtiņmājas ^ ^
14.aprīlī kaķīši modās vēlu un slinkojās. veda mani mājās pa kaut kādu citceļu, bet pa ceļam nolēma tomēr Spicē iegriezt. jē, šopingprieki un fāstfūds. jauki tā. tad uz Jūrmalu. tur vēl hipermārketā pēc sīkumiņiem un tad pie POĢĪŠA atā-bz uz mēnesi. bū.
mājās spēju tik dažus uzkopšanas darbus paveikt un likties uz auss.
15.aprīlī bija pārāk skaists rīts, lai spētu apjēgt, ka Mārtiņš jau lēnām pazūd .ilgi gulēju, tad uzvilku melno saulesbrilli un devos uz Lielo pilsētu. lekcijās kaut kāds blā, blā. šaušalīgi neko negribējās. tad Ilze veda pie sevis, gribēju redzēt filozōfu. ak, tad tā izskatās slimi cilvēki! :D smiekliņi un tā. tad uz 2.elpu. iepirkos. ar meila padalīšanos, iekļuvu kaut kādās 2.elpas apritē. filozōfu pierunāju nekautrēties un paņemt labdarības bulciņu. tad trīs sauļbriļļainie devās uz staciju. pīpošanās un čau. tad atkal paviesojos humpalu paradīzē. rezultātā devos uz mājām ar maisiņu, kurā divas foršas kasetes, džinsi un vienas no klasiskākajām kedām. par to priecājoties, jutos kā padomjbērns.
mājās sapratu, ka bijis kāds. satīrīju. drīz atklājās kurš tas bija un kurš tagad atbrauks pie manis. gaidot, gandrīz aizmigu. atbrauca Lielais brālis Ax. sarunas un visādas lietas. bija pat kaut kas līdzīgs pidžamu ballītei :D
16.aprīlī pamodos no šķiltavu tikšķa. Lielā brāļa rīta pīpe. drīz arī ma-mā ienāca. arī mazās zīlītes atkal bija klāt un plūca pilniem knābīšiem ligzdiņām no balkōna puķupoda to, kas vēl vasarā bija manis izaudzēta zāle. miers. kad brālītis aizbrauca, atlika tik veikt dažus mājas darbus. ne uz PP, ne kur citur tusēt. atbrīvoju balkōnu no liela draņķa. tamdēļ līdz rītam negulēju.
17.aprīlī ma-mā devās uz Vītola bērēm. labs cilvēks bija, jā. līdz šim vienīgais boss manā mūžā. tikmēr veicu vēl dažus mājas darbus un atpūtos pie kompja. visādas foršas lietas biju palaidusi garām. vakarā runas ar ma-mā un viss beidzot atkal galīgi mierīgi.
18.aprīlī 12.00 ar ma-mā klausījāmies avārijas sirēnas, lūkojām pa logu ļaužu reakciju, jo parasti ir tā, ka ne visi saprot/zina kas notiek. svētdienīga svētdiena bija. ar atpūtu un pēdējiem sīkdarbiem. patīkama nedēļa bija.
jā, jau ir pietiekami gari, lai neviens neuzņemtos izlasīt, tāpēc neko vairāk. ja nu to, ka šodien ir oficiālā LSD dzimšanas diena un no rīta Reigani BB-brokastīs prezentēja divus jaunos singlus. man ir priecīgi.
un Jums?
