pirmdiena.
rīta pusnomodā ilgi sevi bija jāpārliecina, ka brīvdienas sākušās un nekādas lekcijas nekavēju.
22.marta pusnaktī zem skaidrām debesīm izvedu Baltulīti aiz siksniņas. viņai diezi ko nepatika. neko, tagad vismaz zinu labas, iedarbīgas un dabīgas zāles pret kaķenīšu runčlaikiem.
23.martā rīta apraksts plānotājā : vilciena logus noklājuši smalka lietus švīku krustiņi, aiz kuriem pelējuma paskata ledus, kas caur plaisām virs sevis izlaidis urīnpaskata šķidrumu. viss līdz ar mitrumu tumšākas toņkārtas sevī ieņem. vēl mazlet un viss vienā pelēkā pleķī saplūdīs. tas ir kapu laiks. pēc lekcijām satiku Mārtiņmēnu, aplūkojām buržuācenu tapetes, siekalojoties. tad satikām filozōfu, kurš besoties, ka fakultātes notikums kļuvis tik skandalōzs, tomēr turpina par to runāt vien :D tad bija pelmeņi un pilns vilciens. Mārtiņš izkāpa Zolitūdē, lai pirmo reizi apmeklētu savus pindzelētāju kursus. jauki esot bijis. un visur klīst kāda būtne. bet man ir psihiskas problēmas. un vēl esmu nenormāli egocentriska. man vienalga.
24.martā gandrīz nojūdzos, dodoties uz staciju. tā gribējās iet uz pretējo pusi - uz jūru. negribejās nevienu satikt. vilku sevi ar varu. laikapstāklis bija tik ļoti piemērots vientulībai. tādā laikā nedrīkst socializēties, bet vajadzēja. ar Eniju neaizdevāmies uz vienīgo lekciju. tēlojām, ka mākam spēlēt šahu. uzvarēju, bet tam tiešām nav nozīmes. tēju litri, kā vienmēr. ļaudis iekšā ārā. hops, dodamies ļaudīm līdzi uz sinagōgu, kur visu laiku piemin naudu, barojot stereotipu par ebrejiem. tad kā labas studentes, devāmies uz neobligāto Rudzīšlekciju. bija interesanti. filma, banāni n'stuff. tad devāmies meklēt kaut kādu biroju, lai es varētu gādāt par intereneta pieejamību mājās. čakarēšanās. aizsūtīja uz banku. čakarēšanās. labi, ka Enija bija līdzi :] tad mūs Atis pabaroja ar bulciņām, jo bija jāgaida Dirtī Dīl pasākums jeb Treiberga Toma vadāmais dzejlasījums, kur man norunāts randevū ar Lielisko Sievieti. bija interesanti. kā jau dzejas pasākums. lielā laimīte, protams, bija Ērika, kuru tagad gaidīšu ciemos trešdien. bet uz beigām jau jutu, ka gaisā valdošais dzejnieku snobisms cenšas izsūkties cauri ādai. nogurums. devāmies prom. uz brīdi man bija jāpaliek vienai ārpusē ar iedzērušu čali. tā vienmēr notiek, ka man kāds jāgaida vietā, kur kāds agrāk it kā pazīstam indivīds nelabā kondīcijā, neatpazīstot manu seju, sāk sūdzēties par savu dzīvi, gaidot labestību. beidzot gājām prom. pie tuneļa paliku viena. pa ceļam, jaunajā štokmantunelī vientuļš akardeōnists skumji spēlēja ''Yesterday'' un es sapratu kādēļ. vilcienā bija jāgaida kādas 15min līdz kustības uzsākšanai. plejeris izlādējās un sajutu, ka arī ar mani tūlīt tas notiks. pēdējie resursi. knapi aizvilkos mājās. bailes. nezinu kādēļ, bet noraidoši atbildēju uz kādas noskrandušas sievietes jautājuma ''ņebudjet cigareta?''. tās 20min, ejot mājās, baidījos, ka varbūt tagad instantā karma atmaksās man par šito. turējos pie Didža iedotā metālfufelīša. sapratu, ka vismaz ieskrāpēt ar to aizsardzībā varētu. bet nokļuvu mājās piecas pāri pusnaktij neskarta. starp 3. un 2. stāvu nācās uzkavēties, jo tur pirmo reizi redzēju savā kāpņutelpā guļam bezpajumtnieku. sākumā nobijos, ka varbūt viņam kaut kas kaiš. pēc rūpīgākas elpošasnas ritma analīzes, sapratu, ka guļ. bija bail iet garām, bet vajadzēja. nekas jau nenotika.
25.martā tik ļoti, ļoti negribējās atkal braukt, atkal sēdēt lekcijās, atkal braukt. istabā sastapu divpunktu biz-bizmārīti :] nagi tieši bija sarkani ar melniem punktiņiem. nodomāju, ka tā varētu būt pozitīva zīme. bomzītis kāpņutelpā vēl aizvien čučēja. kā riebjas sabiedrisko transportu tantes, kuras vienmēr uzskata, ka maza izskata meitenītēm jāpalaiž viņas apsēsties, kaut gan turpat sēž jauni puiši. spiedās man tāda virsū, smakojošu elpu un krekšķinājās. krekšķinājos pretī un slēpu snīpi šallē. a ja nu man sāp kāja? brr.. vajag darīt tā : sākumā apsēžas sievietes [jā, vecākās pa priekšu] un tad tikai vīrieši [arī lai mērās vecumiem]. protams, atkal bija jāsastop trakais Eižēns. bet negribu tajā iedziļināties. pēc lekcijām jutos kā vasarā. skraidelēju savās kediņās, jūtoties absolūti viegliņa. pie mājām sapratu, ka viss kā vienmēr, kreisā kāja mazliet slapja, jo kedā milzīgs caurums, labā kāja smilšaina, jo liekas tā keda malziet lielāka un tāpēc slinki atsitas pret viskautko un vienmēr nodubļojas purngals. mājās ēšana un gulēšana.
26.martā jau tika iepriekš ierakstīts : vajag atpūtu no svešām smaržām, nenozīmīgām domām, ļaunām acīm, pēdējiem vai pirmajiem vilcieniem, viltīgām nodevībām, vientulības bailēm, nogurdinoša noguruma, izšķiesta laika, liekulības indes, stulbām iedomām, domu saspringtības.. nelabuma.. paklusēt blakus siltai miesai pie jūras, zem segas.. nevajag vairs vārdu, patiešām atceļam valodu. siltās miesas nebija, bet atpūta bija gan. daudz miega. jo vairāk guļu, jo mazāk gribas būt nomodā. ap vienpadsmitiem pamodināja bļāvieni aiz loga. čalis raudulīgā balsī un par brīnumu latviski kliedza ''atlaid, Jāni, atlaid!'' balss attālinājās ar kādiem citiem rūcieniem. pēc nepilnas minutes uz to pašu pusi slīdēja slinki soļi un drīz sākās arī baisi kliedzieni. krievvalodīga sieviete, raudot : ''što ja kogda komu zdelala?'' arī attālinājās. kad atkal migu prom, abas ar Baltulīti satrūkāmies no bezdievīgi dobja sprādziena. tā nebija nekāda bombačka. Kauguri..
27.martā
atbrauca Mārtiņš. uztrāpījām uz rimi hipermārketa atklāšanu. nu i bardaks.
skatījām nelaiķa Ledžera pēdējo [pat nepaspēja visu nofilmēt] filmu, ko biju
aizmirsusi. ĻOTI LABA : http://www.imdb.com/title/tt1054606/
28.martā atradu filozōfu guļam virtuvē. bijis mūsu skolas salidojumā. māmiņai dzimšanas diena. vārtīšanās un slinkošanās. tad ar Mārtiņu iečekojām atkal hipermārketu. vēl aizvien bardaks. tad viņš devās mājiņās. pie mums visādi Humōri, mammas apsveicējas, ēdienu gatavošanas utt. man atkal mazliet apātija. vakaru pavadīju ar filozōfu virtuvē. atklājās dažas lietas :D radiō ziņoja, ka Ķemeru nacionālajā parkā 9 zirgu bariņš nelien ārā no applūdušā pleķīša, tusē tur līdz vēderam ūdenī. esot zirgu vārdotāji, kuriem neizdodas pierunāt zirgus doties uz sauszemi :D radiō esot īpašās dienas.
''viņas bērni spēlējas ar zīlēšanas kārtīm''
diena/nedēļa beidzās pilnu punci un kulta grāmatu rokās.
šodien kārtīgs rudens aiz loga. rudensļaudis gan jau priecājas.
šodien es nospļaujos uz visu. iegrimstu bērnišķībā un laužu likumus - baudu kafiju un neskaitu cigaretes. čāpošu gan jau uz jūru tūlīt.
varētu sāk krāt mīlestības definīcijas. visas banālās, sarežģītās un aizkustinoši vienkāršās.
smieklīga bilde :D