: varbūt tāpēc man vienmēr paticis O. Vācietis
dzeru kumelīšu tēju un brīnos - katru kadru atceros. it kā tikai vakar būtu redzējusi.
bērnība
trešdiena bija interesanta. smieklīga, varētu teikt. vienīgās lekcijas laikā tā sasāpējās galva, ka nolēmu sevi nemocīt. atpūtas telpā atradās ļaudis, kuri uztaisīja tēju un spēlēja ar mani duraku. zvanījās un rosījās visi. devos satikt Mārtiņu, tad pie māšeles uz Hosteli. vēlāk aizvedu Mārtiņu uz Blumberga izstādi, tad tikāmies ar dažiem bijušajiem klasesbiedriem. viens studē medicīnu, otrs datōrlietas, cita par juristi un vēl es. visiem visādas lietas notikušas. tad okupējām Helmuta mammas mašīnu un devāmies uz Jūrmalu, kur mans piemājas Rimi gaidīja ar tukšiem plauktiem. sabijāmies. bet izrādās būs rekonstrukcija, tas arī viss.
ceturtdien kaķīši slinkojās pa gultu. vakarā tik aizčāpojām pēc ņammām, lai turpinātu luņoties.
un šodien Rīga bija pavisam savāda. bija jāiet uz orifleimu saņemt dāvana. tur izrādās Māronkuls strādā, ar kuru vēl no rīta sarakstījos par to, ka jāsaskrienas. tantes mani centās savervēt kļūt par klientu, izplatītāju. tad Mārtiņam piesējās Tautas Balss, bet ap staciju mudžēja krievi, kuri tās orandžmelnās lentītes dāļāja. laikam tāpēc, ka viens mikroautobusu šoferis tika atlaist dēļ tādas.
visādi pasākumi bijuši, ir un būs, bet pati vairs nespēju salasīt savas sajūtas - gribu vai nē. parasti tādās situācijas vajag sevi aizdabūt uz turieni, jo pēc tam nožēlosi, ka nebiji. bet šoreiz ir kaut kā savādāk. mazliet šķiet, ka nākamnedēļ viss būs skaidrāks. un nevarētu teikt, ka kādam ļoti mani vajag tur visur.
baudi! jo šī jau ir tā Tava dzīve.
te būs labi dadaista vārdi :
dzeru kumelīšu tēju un brīnos - katru kadru atceros. it kā tikai vakar būtu redzējusi.
bērnība
trešdiena bija interesanta. smieklīga, varētu teikt. vienīgās lekcijas laikā tā sasāpējās galva, ka nolēmu sevi nemocīt. atpūtas telpā atradās ļaudis, kuri uztaisīja tēju un spēlēja ar mani duraku. zvanījās un rosījās visi. devos satikt Mārtiņu, tad pie māšeles uz Hosteli. vēlāk aizvedu Mārtiņu uz Blumberga izstādi, tad tikāmies ar dažiem bijušajiem klasesbiedriem. viens studē medicīnu, otrs datōrlietas, cita par juristi un vēl es. visiem visādas lietas notikušas. tad okupējām Helmuta mammas mašīnu un devāmies uz Jūrmalu, kur mans piemājas Rimi gaidīja ar tukšiem plauktiem. sabijāmies. bet izrādās būs rekonstrukcija, tas arī viss.
ceturtdien kaķīši slinkojās pa gultu. vakarā tik aizčāpojām pēc ņammām, lai turpinātu luņoties.
un šodien Rīga bija pavisam savāda. bija jāiet uz orifleimu saņemt dāvana. tur izrādās Māronkuls strādā, ar kuru vēl no rīta sarakstījos par to, ka jāsaskrienas. tantes mani centās savervēt kļūt par klientu, izplatītāju. tad Mārtiņam piesējās Tautas Balss, bet ap staciju mudžēja krievi, kuri tās orandžmelnās lentītes dāļāja. laikam tāpēc, ka viens mikroautobusu šoferis tika atlaist dēļ tādas.
visādi pasākumi bijuši, ir un būs, bet pati vairs nespēju salasīt savas sajūtas - gribu vai nē. parasti tādās situācijas vajag sevi aizdabūt uz turieni, jo pēc tam nožēlosi, ka nebiji. bet šoreiz ir kaut kā savādāk. mazliet šķiet, ka nākamnedēļ viss būs skaidrāks. un nevarētu teikt, ka kādam ļoti mani vajag tur visur.
baudi! jo šī jau ir tā Tava dzīve.
te būs labi dadaista vārdi :
Mūzika: Helēna - Man nav neviens vajadzīgs