kaut kas neizprotams. varētu gari un plaši [nevajadzīgi] to visu
izklāstīt, bet tas jau nemaz nelīdzēs.
vienīgais, ko spēju izlobīt no visas šīs
trakās dienas - man patīk palīdzēt ļaudīm. lūk, tad es rodu daudz lielāku
gandarījumu nekā no jebkā cita. nopietni. ja mana māte būtu mūžīga, tā varētu
būt mana profesija, klejot apkārt un piedāvāt palīdzību jebkuram, kuram spēju
to sniegt [te bija drūmākas jeb reālistiskākas nākotnes vīzijas, bet izlēmu, ka
nevajaga].
vēlos vienu jaunu draugu/draudzeni. zini, to ideālo, kurš vienmēr būs lietas kursā par notiekošo kultūrā un ziņos man. vienmēr varēs nepilnu divu stundu laikā atbraukt, kad vajadzēs. sapratīsi, ar kādām jaunām mūzikām un grāmatām gribu iepazīties. spēs arī kritizēt mani, bet tā argumentēti, nesāpinot. ar zināšanām medicīnā. mācēs sakratīt, kad kārtējo reizi teikšu ‘’nē’’ kādai trakai iespējai. un noteikti ar muzikālām dotībām. necaurredzams. un lai gan, kad vēršu reālistisku skatu uz dzīvi, saprotu, ka visi ir liekuļi, viņš gan nebūtu. nekādas miesiskas iekāres, tikai draudzīga romantika un dvēseliska radniecība. vispār, sanāk, ka tas ir daudzu draugu, paziņu un pat nelaiķu sakrustojums vienā. jā, kā jau mēs visi, jau kopš sen seniem laikiem gaidu kādu, bet ne jau to princi, nē. jau esmu satikusi tik daudz labus ļaudis ceļā un esmu gandarīta par to, bet vienmēr ir kaut kāda klemme. jā, jā, neviens nav ideāls. bet es tomēr izvēlos pat nomirt kā sapņotāja.
ir sajūta, ka kaut kur kāds gaida.. Tev nē?
