: uzdāvini man tīru sniegu.
kā lai jūtas, kad nomirst vienīgais cilvēks, kuru esi spējis pa īstam ienīst? nāve piemeklēja viņu gaužām briesmīgā veidā. var jau teikt, ka dzīves laikā tādu pats arī nopelnīja, bet [nolādēts] neviens neko tādu nav pelnījis. pārāk baisi. un ne viņš vien šādi aiziet, katru gadu daudziem kas līdzīgs atgadās. vakar, uzzinot šo sēru vēsti, ilgi vēl nācās to apjaust. nē, nebūšu viena no tiem, kuri cilvēku pēc nāves pēkšņi sāk slavināt. kādi deviņi [?] gadi tika nodzīvoti zem viena jumta, tad nu centos atcerēties ne tikai to slikto. atcerējos veco bohēmistu stāstītos stāstus par jaunības laikiem - nelaiķi gan šobaltdien, gan tolaik pazina visi. jocīgi paliek. centos no sirds tagad piedot viņam visus pārdarījumus, lai tiešām dus mierā, bet nav viegli.. Dievs zina, nav viegli. tomēr pareizākais būtu klusēt. negribu būt tāda kā tie daži gudreļi, kuri ziņu portālu sēru vēsts komentāros izliek savu tupumu. es tiešām vēl aizvien neizprotu, ko tagad pati jūtu.
zinu, ka man ir kauns par pasacīto. mā pirms kādām nu jau 11 dienām paredzēja, ka šādi notiks. nesanāca izglābt, bet mēģināja. tomēr, kad viņa man pastāstīja par savu bezmaz vai vīziju, atbildēju ar ļoti, ļoti muļķīgu repliku. zinu, ja nebūtu pateikusi, nekas jau savādāk nebūtu noticis, bet tik un tā.. nedrīkst tā runāt. ne par vienu.
zinu, ka jūtos mazliet vainīga. nebūtu es vēl pie māmiņas sāniem, manā vietā varbūt būtu viņš, bet pastāv ''vai nu es, vai nu viņš zem šī jumta'' tipa pakts. lai gan zem tā visa ir garš un sarežģīts stāsts, kas visu lōģiski pamato un atbrīvo mani no atbildības, cilvēka dzīvība paliek cilvēka dzīvība. būtu te padzīvojis līdz uz jau norunātajām jaunajām mājām nokļūtu.. nevaru apgalvot, ka piekristu kaut kam tādam, ja nezinātu, ka viņu gaida nāve, bet neko jau nevar zināt.
nav jēgas runāt par to, kas būtu, ja būtu..
vairāk jau gan mani tas uztrauc, jo šī nāve mā ir padarījusi par patiesi vientuļu sievieti. neizprast man viņas sēras un, cerams, nekad nepiedzīvot. vien jācer, ka spēs tam tikt pāri.
gaužām traki tas viss.
kā lai jūtas, kad nomirst vienīgais cilvēks, kuru esi spējis pa īstam ienīst? nāve piemeklēja viņu gaužām briesmīgā veidā. var jau teikt, ka dzīves laikā tādu pats arī nopelnīja, bet [nolādēts] neviens neko tādu nav pelnījis. pārāk baisi. un ne viņš vien šādi aiziet, katru gadu daudziem kas līdzīgs atgadās. vakar, uzzinot šo sēru vēsti, ilgi vēl nācās to apjaust. nē, nebūšu viena no tiem, kuri cilvēku pēc nāves pēkšņi sāk slavināt. kādi deviņi [?] gadi tika nodzīvoti zem viena jumta, tad nu centos atcerēties ne tikai to slikto. atcerējos veco bohēmistu stāstītos stāstus par jaunības laikiem - nelaiķi gan šobaltdien, gan tolaik pazina visi. jocīgi paliek. centos no sirds tagad piedot viņam visus pārdarījumus, lai tiešām dus mierā, bet nav viegli.. Dievs zina, nav viegli. tomēr pareizākais būtu klusēt. negribu būt tāda kā tie daži gudreļi, kuri ziņu portālu sēru vēsts komentāros izliek savu tupumu. es tiešām vēl aizvien neizprotu, ko tagad pati jūtu.
zinu, ka man ir kauns par pasacīto. mā pirms kādām nu jau 11 dienām paredzēja, ka šādi notiks. nesanāca izglābt, bet mēģināja. tomēr, kad viņa man pastāstīja par savu bezmaz vai vīziju, atbildēju ar ļoti, ļoti muļķīgu repliku. zinu, ja nebūtu pateikusi, nekas jau savādāk nebūtu noticis, bet tik un tā.. nedrīkst tā runāt. ne par vienu.
zinu, ka jūtos mazliet vainīga. nebūtu es vēl pie māmiņas sāniem, manā vietā varbūt būtu viņš, bet pastāv ''vai nu es, vai nu viņš zem šī jumta'' tipa pakts. lai gan zem tā visa ir garš un sarežģīts stāsts, kas visu lōģiski pamato un atbrīvo mani no atbildības, cilvēka dzīvība paliek cilvēka dzīvība. būtu te padzīvojis līdz uz jau norunātajām jaunajām mājām nokļūtu.. nevaru apgalvot, ka piekristu kaut kam tādam, ja nezinātu, ka viņu gaida nāve, bet neko jau nevar zināt.
nav jēgas runāt par to, kas būtu, ja būtu..
vairāk jau gan mani tas uztrauc, jo šī nāve mā ir padarījusi par patiesi vientuļu sievieti. neizprast man viņas sēras un, cerams, nekad nepiedzīvot. vien jācer, ka spēs tam tikt pāri.
gaužām traki tas viss.
neaizmirstiet nekad, ka neesam mūžīgi.
Mūzika: Dzeguzes balss