prudence

Arhivētais

3. Decembris 2009

23:52: ša-la-la-la-lā

 

 

   neesat ievērojuši, ka seju atspulgi bieži vien ir skaistāki par realitāti? pavērojiet vilcienos, kad aiz loga ir tumšs un apkārt sēž savu dienu nogurdinātie ļaudis, kuri priekš Tevis ir ''tie pārējie'', ''tā pelēkā masa, kuri nezina'' un Tu priekš viņiem esi tas pats vien.

   varbūt koki dara vēju, ne vējš dancina kokus. un varbūt tāpēc ir jāatgādina sev, ka pats dari savu likteni, ne liktens Tevi spilvenpilnā, spārnotā karietē nogādās līdz izsapņotam mērķim.

   katru rītu sāku ar murgu nokasīšanu no muguras, bet man nav pietiekami garas rokas. un tad velkas visu dienu līdzi kārtējā savas irības šķautne, kas reizēm kļūst tik uzmācīga, ka neļauj līdz galam uztvert to laiku, ko pilda man apkārt uzburtie ļaudis. atkal visas manas pasaulītes grib sagāzties čupā, bet to nedrīkst, jo viņas ir pārāk egocentriskas un varētu sākties karš. ir grūti, bet sanāk dienā katrai atveltīt mazliet laika. priecīgākās ir tās dienas, kad jūtos pietiekami spēcīga, lai vismaz vienu vai pat divas apklusinātu un dotu vaļu primārajām. mūsu laikos mēs visi esam mazliet šizofrēniķi, mīļais.

   visiem visādi drūmumi, bet neviens negrib man ticēt, ka tas dēļ krāsu deficīta.

   jāpriecājas, ka braucu mājās pietiekami agri, lai redzētu, ka pāri māju jumtiem uz Jelgavas pusi ir lielā mākoņmala, zem kuras arī pašu Sauli saskatīju, bet galvenais bija krāsas. TIK skaistu krāsu spēli nebiju redzējusi sen savā varenākajā no mīlestībām - debesīs. protams, arī rīta gaismspēles ir fantastiskas vai mēness acuskatiens dažu vakaru mākoņspraugās. tad ir daudz vieglāk, jo atceries, ka kaut kur Tevi gada kalni, jūras un ziedu pļavas, vēl svešas Tev civilizācijas, pat ja dažbrīd aizmirsti, ka dalāt vienu debesjumu. grūti prātā ieliekamais Visuma plašums padara mazliet bezatbildīgāku, bet mierīgāku, jo zini, ka šis nav vēl tas VISS. Tava mazā plāna izgāšanās sociuma plaknē nebūs visas Tavas Pasaules gals, jo tas ir tikai viens no putekļiem, ko esi izvēlējies aptaustīt.

   mazliet jānobalansē tas viss sevī un būs miers, būs centrs, pie kura turēties, kad dažādie vēji centīsies izdancināt no Tava eksistences pleķīša.

 

   novēlu smaidu.

 

 



Mūzika: mūžamežu ritmi
Powered by Sviesta Ciba