šodien Džimijam [Hendriksam] paliktu tikai 67 gadi, bet es pa ilgiem laikiem redzēju sauli, redzēju zilu debesi. protams, kad teolōgi izlien no sava pagraba, saule jau atkal ir nozudusi. pēclekciju trulumā steigšus padarīju pārējos dienas pienākumus un tagad attopos bez plāniem, bez darāmā. nepierasti, jo pēdējais laiks bija drudžaini pārpildīts ar visādām aktivitātēm.
jau divas nedēļas dzīvoju divatā ar Baltulīti. būs laikam arī trešā jāpārdzīvo. jā, jā, savs labums tajā ir, bet Mārtiņa jau arī nav Latvijā - dienas paiet Baltulītes un TF studentu sabiedrībā. retu reizi ir sanācis satikt kādu citu.
jā, vēl taču gandrīz divas nedēļas arī interneta nebija. atkal daudz mainījies. arī portatīvais draugs mani pametis, aizceļojot ar mā, bet šis, ma-mā lielais darba monstrs, ir pavisam savāds un diez gan kaitinošs.
tomēr aktuālākais un vairāk ietekmējošākais šajā laikā [laikam arī vienīgais, kas varētu kādam manā dzīvē likties interesants vai būt dienasgrāmatas rakstīšanas vērts] ir viss tas, par ko te publiski nevar runāt. nē, nē, VISPĀR nedrīkst runāt.
būtu tik daudz jaukumu ko Jums pavēstīt! bet.. jā, atkal par daudz. jā, nevaru izvēlēties. jā, slinkums. jā, zinu, ka tādu lietu dēļ būtu jāraksta biežāk. nē, es to nedarīšu.
un kas Jums jauns?
labi, esmu tagad te atrādījusies.
ar diev[vai kā Jūs saucat Visuma virzītājspēku]palīgu!
http://www.youtube.com/watch?v=rpdsqK7pa
