: šala-la-la-la-ā
pirmo reizi mūžā gaidu vēl neiznākušu, vēl nepabeigtu filmu. tāds eksaitments pārņem, iedomājoties, ka pēc pāris mēnešiem to redzēšu. nekad tā neesmu jutusies sakarā ar filmu. un jūs?
pirmo reizi mūžā gaidu vēl neiznākušu, vēl nepabeigtu filmu. tāds eksaitments pārņem, iedomājoties, ka pēc pāris mēnešiem to redzēšu. nekad tā neesmu jutusies sakarā ar filmu. un jūs?
Mūzika: The Beatles - Flying
: vasīlijs zaicevs.
interesanti skatīties filmu par karadarbību vietā, kur piedalījās mans vectēvs. esmu vēstures frīks. nožēloju, ka tolaik, kad vectēvs bija dzīvs un mēdza stāstīt par epizōdēm no kara, nevēlējos klausīties, jo tajā vecumā tik tiešām tas nemaz neinteresēja. tas bija sen. tagad viņa stāstu zinu un tas tiešām ir interesants. cik gan daudzi stāsti ir palikuši nepastāstīti. ne tikai mana vectēva, bet citu nabaga vīru, kuri tika piespiesti šim karam.
irōniski, ka tieši šodien biju domājusi doties uz kapiem [to darīšu rīt], jo pagājuši astoņi gadi kopš mana vectēva nāves. viņš mira Rīgai 800 uguņošanas laikā. atceros, ka tētis pa ilgiem laikiem šo dienu pavadīja ar mani un brāli filozōfu. atceros uguņošanu un to, ka tētim tobrīd palika slikti un es satraucos. mamma bija uzaicināta uz balli prezidentes pilī un ar vectētiņa vecajiem radiōkolēgām tajā brīdī saskandināja šampaniešglāzes uz vectēva veselību, jo viņš atradās slimnīcā. viņš mira miegā - mierīgi.
protams, dēļ svētkiem neviens mums nepaziņoja, ka viņš ir miris. to uzzinājām ar mammu dototies it kā parastā vizītē ar augļiem un dažādiem jaunumiem, ko pastāstīt. ja nemaldos, mēs nācām dienu pirms viņa izrakstīšanas. jā, jā, tā bija. jo nācām mēs pirmdienā, uzreiz pēc svinīgās nogales un izraksts bija paredzēts otrdienā. vēl aizvien nesaprotu šo nekompetenci - nepaspēt paziņot par kāda nāvi. tā bija ļoti, ļoti smaga diena.
ir ļoti daudz jokainību, sakritību sakarā ar viņa nāvi, bet mazliet par daudz, lai aprakstītu vienā blogā.
es zinu, cik grūti reizēm ir sadzīvot ar vecajiem ļaudīm, tomēr vajag mēģināt. es to saku jums, jo man vairs nav palicis neviens no trim vectētiņiem un abām ōmēm. tikai cilvēki spēj sarunāties ar cilvēkiem cilvēcīgi.
interesanti skatīties filmu par karadarbību vietā, kur piedalījās mans vectēvs. esmu vēstures frīks. nožēloju, ka tolaik, kad vectēvs bija dzīvs un mēdza stāstīt par epizōdēm no kara, nevēlējos klausīties, jo tajā vecumā tik tiešām tas nemaz neinteresēja. tas bija sen. tagad viņa stāstu zinu un tas tiešām ir interesants. cik gan daudzi stāsti ir palikuši nepastāstīti. ne tikai mana vectēva, bet citu nabaga vīru, kuri tika piespiesti šim karam.
irōniski, ka tieši šodien biju domājusi doties uz kapiem [to darīšu rīt], jo pagājuši astoņi gadi kopš mana vectēva nāves. viņš mira Rīgai 800 uguņošanas laikā. atceros, ka tētis pa ilgiem laikiem šo dienu pavadīja ar mani un brāli filozōfu. atceros uguņošanu un to, ka tētim tobrīd palika slikti un es satraucos. mamma bija uzaicināta uz balli prezidentes pilī un ar vectētiņa vecajiem radiōkolēgām tajā brīdī saskandināja šampaniešglāzes uz vectēva veselību, jo viņš atradās slimnīcā. viņš mira miegā - mierīgi.
protams, dēļ svētkiem neviens mums nepaziņoja, ka viņš ir miris. to uzzinājām ar mammu dototies it kā parastā vizītē ar augļiem un dažādiem jaunumiem, ko pastāstīt. ja nemaldos, mēs nācām dienu pirms viņa izrakstīšanas. jā, jā, tā bija. jo nācām mēs pirmdienā, uzreiz pēc svinīgās nogales un izraksts bija paredzēts otrdienā. vēl aizvien nesaprotu šo nekompetenci - nepaspēt paziņot par kāda nāvi. tā bija ļoti, ļoti smaga diena.
ir ļoti daudz jokainību, sakritību sakarā ar viņa nāvi, bet mazliet par daudz, lai aprakstītu vienā blogā.
es zinu, cik grūti reizēm ir sadzīvot ar vecajiem ļaudīm, tomēr vajag mēģināt. es to saku jums, jo man vairs nav palicis neviens no trim vectētiņiem un abām ōmēm. tikai cilvēki spēj sarunāties ar cilvēkiem cilvēcīgi.
Mūzika: Yann Tiersen - Goodbye Lennin