: laika mēslaine.
vakar sāku atjaunot savu inboxbilžu kaut ko/neko. pēc visām mocām [1,3,4,6,7 (par, kuru biju galīgi aizmirsusi)] tomēr sapratu, ka tas jāturpina. šajā jaunajā mocā, slinkuma dēļ, man liekas, tiešām tiks samest viss. šādā veidā tiek ietaupīta vieta kompī un jā, arī kredīts, nepasūtot pārāk daudz vietu draugu galerijā, dota iespēja interesentiem [jeb tieši vienam interesentam] iegūt un izmantot bildes bez speciālas mana laika tērēšanas.
bildes vienmēr atgādina par to, cik ātri datumi mainās, laiki un sajūtas līdz ar to.
13.augustā devos uz Ventspili. nācās neilgu laiciņu paklejot vienai, bet laiciņš bija labs utt. līdz sagaidīju ilgi gaidīto tikšanos un hops! bijām jau uz varēna kuģa Ask. iepazīstināšana ar kolēgām un tum-tu-rum. labā kajīte, kurā tika atzīmētas Lieldienas un ekspedīcija pa kuģi vietās, kur pasažieri netiek. bija jocīgi sajūta, jo ieauzdināts, ka aiz tās un šitās ķēdes nedrīkst iet un tā un šitā zīme jāievēro, bet todien ne, jo todien man bija dzeltena ''Guest'' karte piesprausta pie ādenieces. bija burvīgs vakars.
Zviedrija mūs sagidīja pārsteidzoši saulaina. ļaudis devās uz bīču, bet mēs gribējām klintis, kur arī varot peldēties. tad nu devāmies. pilsēta neatvairāmi jauka. Zviedrija [cik nu nācies ciemoties] vispār ir tāda jauka vieta dzīvošanai. arī pārējās ziemeļvalstis, būtībā. beidzot tiku pie jamaikiešu alus un devāmies tālāk. parks un jocīgi pīļu draugi, priecīgie apstādījumi un klintis ceļa malā. klintis bija daudz. tāpat kā virši. ja godīgi, nespēju visu pat aprakstīt - bildes runā labāk. mūsu atmiņas, protams, ir vēl izteiksmīgākas.
atpakaļceļā pilsētā piepildījas vēl viens sapnis - bonbongu automāts kā multenēs ;D pirmais sapnis piepildījās pie klintīm, bet tas nav aprakstāms. kad es uzrakstu to, kas tiešām visvairāk iespiedies atmiņā, izklausās pārāk muļķīgi. neviens jau nelasa tik un tā, bet tomēr domāju, ka nevajag.
vakars uz kuģa atkal bija izcils. pie Mārtiņa pa-pā stūrēšanas telpā bija interesanti un arī pārējās baisās vietas palikušas atmiņā. īpaši durvis, kuras atverot, sākas kaut kāds trauksmes signāls ar ugunīm. ak, jā! liekas, redzēju vairāk zvaigznes nekā jebkad. tas laikam, jo jūrā, prom no pilsētu gaismām.
tomēr 15. augustā, Coja 19. nāves gadadienā, man bija jādodas mājup. atvadījāmies pie kāda krustojuma Ventspilī ap kādiem vieniem, bet mājās tiku tikai pāri astoņiem. visa diena ceļā. visa diena vienatnē.
ļoti apncis, ka pēdējā mēneša laikā bieži rodas situācijas, kad pašai sev jākavē laiks. agrāk bija tā, ka šo vientulību vajadzēja, bija pārāk daudz ļaužu. tagad, kad satiekamo cilvēku skaits ir izsijāts līdz ekstremālam minimumam, sajūtu trūkumu. nezinu, vai esmu gatava arī tā mesties atpakaļ apritē, bet.. domāju šī sajūta ir sasaistāma ar to, ka šovasar netiek piepildīts tas minimums - Zvērs, Suta un Aicinājums. sanāca pabūt Zvērā un tiešām bija labi. Sutu neplānoju, jo biju domājusi būt Aicinājumā, bet ne viens, ne otrs neizdevās. un man vitāli vajadzīgā Lotte ir Aicinājumā, Mārtiņš būs atpakaļ uz sauszemes tikai nākošceturtdien. citi, kurus nebūtu slikti satikt, ir man neaizsniedzamā tālumā. praktiski, kopš 6dienas es pūstu pa mājām bez vēlmes kaut ko darīt.
tukšums galvā ar labiem seriāliem, multenēm un filmām piepildīts laiks, ar nespēju palasīt vai paveidot ko jaunu. āmen. ar'lab'nakt'.
vakar sāku atjaunot savu inboxbilžu kaut ko/neko. pēc visām mocām [1,3,4,6,7 (par, kuru biju galīgi aizmirsusi)] tomēr sapratu, ka tas jāturpina. šajā jaunajā mocā, slinkuma dēļ, man liekas, tiešām tiks samest viss. šādā veidā tiek ietaupīta vieta kompī un jā, arī kredīts, nepasūtot pārāk daudz vietu draugu galerijā, dota iespēja interesentiem [jeb tieši vienam interesentam] iegūt un izmantot bildes bez speciālas mana laika tērēšanas.
bildes vienmēr atgādina par to, cik ātri datumi mainās, laiki un sajūtas līdz ar to.
13.augustā devos uz Ventspili. nācās neilgu laiciņu paklejot vienai, bet laiciņš bija labs utt. līdz sagaidīju ilgi gaidīto tikšanos un hops! bijām jau uz varēna kuģa Ask. iepazīstināšana ar kolēgām un tum-tu-rum. labā kajīte, kurā tika atzīmētas Lieldienas un ekspedīcija pa kuģi vietās, kur pasažieri netiek. bija jocīgi sajūta, jo ieauzdināts, ka aiz tās un šitās ķēdes nedrīkst iet un tā un šitā zīme jāievēro, bet todien ne, jo todien man bija dzeltena ''Guest'' karte piesprausta pie ādenieces. bija burvīgs vakars.
Zviedrija mūs sagidīja pārsteidzoši saulaina. ļaudis devās uz bīču, bet mēs gribējām klintis, kur arī varot peldēties. tad nu devāmies. pilsēta neatvairāmi jauka. Zviedrija [cik nu nācies ciemoties] vispār ir tāda jauka vieta dzīvošanai. arī pārējās ziemeļvalstis, būtībā. beidzot tiku pie jamaikiešu alus un devāmies tālāk. parks un jocīgi pīļu draugi, priecīgie apstādījumi un klintis ceļa malā. klintis bija daudz. tāpat kā virši. ja godīgi, nespēju visu pat aprakstīt - bildes runā labāk. mūsu atmiņas, protams, ir vēl izteiksmīgākas.
atpakaļceļā pilsētā piepildījas vēl viens sapnis - bonbongu automāts kā multenēs ;D pirmais sapnis piepildījās pie klintīm, bet tas nav aprakstāms. kad es uzrakstu to, kas tiešām visvairāk iespiedies atmiņā, izklausās pārāk muļķīgi. neviens jau nelasa tik un tā, bet tomēr domāju, ka nevajag.
vakars uz kuģa atkal bija izcils. pie Mārtiņa pa-pā stūrēšanas telpā bija interesanti un arī pārējās baisās vietas palikušas atmiņā. īpaši durvis, kuras atverot, sākas kaut kāds trauksmes signāls ar ugunīm. ak, jā! liekas, redzēju vairāk zvaigznes nekā jebkad. tas laikam, jo jūrā, prom no pilsētu gaismām.
tomēr 15. augustā, Coja 19. nāves gadadienā, man bija jādodas mājup. atvadījāmies pie kāda krustojuma Ventspilī ap kādiem vieniem, bet mājās tiku tikai pāri astoņiem. visa diena ceļā. visa diena vienatnē.
ļoti apncis, ka pēdējā mēneša laikā bieži rodas situācijas, kad pašai sev jākavē laiks. agrāk bija tā, ka šo vientulību vajadzēja, bija pārāk daudz ļaužu. tagad, kad satiekamo cilvēku skaits ir izsijāts līdz ekstremālam minimumam, sajūtu trūkumu. nezinu, vai esmu gatava arī tā mesties atpakaļ apritē, bet.. domāju šī sajūta ir sasaistāma ar to, ka šovasar netiek piepildīts tas minimums - Zvērs, Suta un Aicinājums. sanāca pabūt Zvērā un tiešām bija labi. Sutu neplānoju, jo biju domājusi būt Aicinājumā, bet ne viens, ne otrs neizdevās. un man vitāli vajadzīgā Lotte ir Aicinājumā, Mārtiņš būs atpakaļ uz sauszemes tikai nākošceturtdien. citi, kurus nebūtu slikti satikt, ir man neaizsniedzamā tālumā. praktiski, kopš 6dienas es pūstu pa mājām bez vēlmes kaut ko darīt.
tukšums galvā ar labiem seriāliem, multenēm un filmām piepildīts laiks, ar nespēju palasīt vai paveidot ko jaunu. āmen. ar'lab'nakt'.