prudence

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
19:22: ''la vie est belle'', atgriežoties pie franču valodas.
   šķiet, vājprāta trešdiena bija pirms gadiem. no otras puses, liekas, esmu atgriezusies dažus gadus atpakaļ sajūtās. mazliet Placebo, sniega un nervu nomierināšanas, tā dzeltenīgā naktslampiņas gaisma, kafija, pīpītes, senu kontaktu atjaunošana un citi elementi aizved uz to laiku, kad biju stingri pārliecināta par to, kas esmu un ko gribu. šo gadu laikā mainījies ir tikai jautājumu kvantums. jēziņ, Ziemassvētki tuvojas, atlikusi vēl tikai viena advente - jāatpūtina sevi. tas ir līdzīgi tam, ko man kāds jauks cilvēks teica pirmdien. tad gan runa bija par Sv. Garu, bet, pielāgojot sev, ieteikums bija atdošanās plūsmai jeb ''laiks rādīs''. pietiks kūļāties pret straumi.
   viss sākās ar kārtīgu izgulēšanos. piektdienu pavadīju sarunās ar mā, piekārtošanu un tā. sestdien ar mā devāmies iepirkties, tad atbrauca Mārtiņmēns. gaidījām Andri H. vecāko, atnāca jaunākais, kurš arī sen nebija redzēts. vēlāk arī tas pats vecākais ieradās. pasvinējām nokavēto pa-pā dzimšanas dienu un tā. tad ar Mārtiņmēnu devāmies pie Lottillas, kura mājās bija atstāta viena. gribējām ar riteni, bet muļķiem benzīntankā saplīsis pumpis un man jau tāda nav. neko, devāmies ar nosalušo forducīti. pie Lottes smaržas, dziras, ņammas, matu krāsošanas, skices, mūziciņas, dzīvnieki un vispār priecīgi. ap pusnakti ripojām atpakaļ. drīz vien čučējām.
   11:11 mā modina, jo pa-pā drīz dodas, bet man viņam mati jāapcērp. atveru acis - SNIEGS! vī :] priecīgi. kad pā jau bija prom, mēs [Mārtiņš, es un Baltulīte] vārtoties, vēl ilgi nespējām uzsākt dienas gaitas. vakardienas torte un ''Office'' noveda vismaz līdz vanniņai. drīz vien arī Mārtiņam bija jādodas. palikām atkal mēs vienas [mā, es un Baltulīte] ar savu adventa mielastu un svecītēm. sarunās sen neskartās tēmas arī man lika sajusties kā toreiz - pirms kādiem diviem vai pat trijiem gadiem.
   tas laiks asociējas arī ar to sajūtu, ka viss vēl ir priekšā un būs lielas lietas. šajā laikā mani visu laiku pavada sajūta, ka kaut ko nokavēju paveikt un tūlīt būs beigas. bet nav jau tā. sapņot neesmu beigusi nekad, bet sapņu virziens mainījies. tagad izvēlos atgriezties pie tā, ko kaut kad sen atstāju novārtā. kaut kā jātiek pāri tām muļķībām, kas lika pārtraukt to pareizo virzību. ak, šis maģiskais Ziemassvētku gaidīšanas laiks, kas domāts klusām pārdomām par lielām lietām!
   ceru, Jūs sevī arī radīsiet kādu mieru līdz Ziemassvētkiem [jā, jā, zinu, visiem tagad skates, sesijas tuvojas un traki trakumi, bet jāpaspēj vēl pirms politiski drūmā 2010.gada].







Mūzika: Placebo - Summer's gone
Powered by Sviesta Ciba