|
Apr. 16th, 2012|09:54 am |
|
Bite, nometusies uz zieda, iedzēla bērnam. Un bērns baidās no bitēm un saka, ka bites mērķis esot dzelt cilvēkam. Dzejnieks tīksmi vēro biti, kas pieplakusi zieda kausiņam, un saka, ka bites mērķis esot uzsūkt sevī ziedu smaržu. Dravnieks, redzēdams, ka bite vāc ziedputekšņus un saldo nektāru un nes tos stropā, saka, ka bites mērķis esot vākt medu. Cits dravnieks, tuvāk izpētījis spieta dzīvi, saka, ka bite vācot putekšņus un nektāru tālab, lai izbarotu jaunās bites un izaudzētu māti, ka bites mērķis esot sugas turpināšana. Botāniķis pamana, ka, pārlidodama ar divmāju augu putekšņiem uz auglenīcu, bite apaugļo, un te saskata bites mērķi. Kāds cits, vērodams augu pārvietošanos, redz, ka bite veicina šo pārvietošanos, un šis jaunais novērotājs var sacīt, ka tas ir bites mērķis. Taču bites galamērķis neaprobežojas ne ar vienu, ne otru, ne ar trešo mērķi, ko spēj atklāt cilvēka prāts. Jo augstāk paceļas cilvēka prāts, atklādams šos mērķus, jo skaidrāk viņš saskata, ka galamērķis nav aptverams. Cilvēkam iespējams vienīgi vērot bites dzīves atbilstību citām dzīves parādībām. |
|