Un viņas tur divas runāja
Viņas bija tur.
viņas bija tālāk.
un skatījos es griestos
un garām tiem- debesīs
un blakus debesīm-
kāds ozols - melniem zariem.
dzeltenām lapām.
viņas bija divas un es biju viens.
mēs bijām trīs un es biju viens.
pāri griestiem zaru ēnas
tās slīd bez skaņas
un atnāk meitene
un uzliek uz ausīm manām
mūziku
Granīta mūziku
tā es domāju
un klausījos
un dažās zvaigznēs skatījos
un rokas gar sāniem karājās
bezspēkā.
plaukstas
tās viegli tirpst
tirpst no aukstuma.
es guļu uz betona
bet viņas tur divas.
smējās un runāja.