28. Marts 2005

00:06
M..y

klau, debess ir lauzta. Atkal pusnaktī... tāpat kā vētra. Tur ārā.
es paskatījos augšup... un vēroju.. kā tā mani... sadragā.
un tad es mirstu.
 Runā ar mani. runā... piekļauj savu muti tuvu manējai.
lai varu just... elpu Tavu...
Tā gluži kā vējš... laižas lejup... kā melna nakts.
lauž... un spiež mūs...
Dzirdi, lietus līst. vēss vējš gar maniem aizvērtajiem plakstiņiem.
un nekas vairs nav palicis...
runā ar mani.... turi cieši... pie manām lūpām..savējās.
pusnaktī.
debess plaisā. es zinu kā Tu jūties...
jūties kā lietus tur ārā...