 | |
|
-
jau prom. mirklis ātrs un nav. pēdējās divas nedēļas visi apkārt viens no otra atvadās. citi nepaspēj atvadīties, citi paspēj - ar solījumiem satikties. sola... solīt sola, bet nedeva - t.dz.! jādod. kamēr varam viens otram dot. redzu pavisam skaidri - dzīvība karājas mata galā un nezini, kad tā padosies liktenim un ļaus sevi nopļaut... |
|
| |
|
=
pirmo reizi tu pirmais uzrakstīji. vai darbojas taktika = nelikties ne zinis, kad esi ilgi uzmācies otram cilvēkam ar sevi? nezinu, bet zinu vienu - tevis man nevajaga. man vajag vēl aizvien. to BŌOOM - kas katru dienu man iemet acīs - heii - es taču esmu kopā. es taču esmu laimīgs. nu jā - ne velti šodien, kad gāju pāri ielai un tevi redzēju ar auto pieripinām, pasmaidīju un sūtīju vidējā pirksta siluetu. un aizgāju... pēc tam gan sajutos tā, ka varētu domāt, ka tas aiz ļauna prāta un aizsūtīju sms " :P " .... vāja esmu. traki vāja.////./,/,..,. |
|
| |
|
tev un tev. JUMS
atsūti man bildes. tās siltās un vienīgās, kas mums visām trim kopīgas. pirmās un pēdējās tajās 515. sienās. aizveras istabiņas vēstures lapa. un mums aizraujas elpa. viens otru papildinājuši, cilvēki nu dodas tālāk. PALDIES par visu!!! |
|