October 12th, 2008

It kā viss iegājis pareizajās sliedēs.

Labāks darbs gan finansiāli, gan morāli. projektu koordinātore skan pietiekami šiki turklāt vēl pa mākslas jomiņu, laikam viss ko varētu vēlēties. Jaunais birojs 5 minūšu attālumā no mājām Zinātņu akadēmijā. Apmaksātas telefona sarunas.

Kristaps uzvedās labi, tāds baigais mīļumiņš ar dažiem izņēmumiem.Vienvārdsakot pēc diviem kopā pavadītiem gadiem attiecības ir baigi ok.

Nedēļas prieciņi - gleznošana, kur viss baigi labi sanāk un joga, gan ķermenim, gan veselībai, gan garam.

Apmēram reizi nedēļā Ļauruks un patiesi smiekli un jauki pavadīts laiks.

Viss it kā baigi labi, bet kaut kā pietrūkst. Viss ir, bet kaut kā par maz. Pat ne par maz, bet jūtos tā it kā tajā visā piedalītos mana čaula, bet ne gars. Viss notiek, bet liekas, ka kaut kā pa tukšo. Liekas, ka dzīvoju nepilnīgi, ka neesmu ar sirdi un dvēseli nevienā no šīm nodarbēm.

Pietrūkst mammas. ģimenes. Vienreiz nedēļā viņu satikt ir par maz. Vienmēr liekas, ka pavadīt laiku ar vismīļākajiem cilvēkiem nebūs par vēlu. Bet būs. varbūt. Es mazliet jūtos iestrēgusi laikā. Mani garlaiko gandrīz visas sarunas. pazaudējusies?

January 2009

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
    123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031
Powered by Sviesta Ciba