līva

droši vien tādi vakari, kā vakar gadās vienreiz mēnesī, citreiz retāk, bet tas vienalga. tā nevajadzētu būt. tas mani vienkārši sagrauj, iznīcina. gribās skaļi kliegt vācies prom, vai pašai aiziet, kaut tikai uz vienu nakti, lai nebūtu jādzird mierīga aizmiguša cilvēka elpa, kamēs es es nezinu kā lai aizmieg, jo no raudāšanas acis sapampušas un galva sāp.