līva

Sen, sen nebiju te bijusi, visu pat nevar pastāstīt kas noticis. bet nu uz šobrīdi man piemēram ļoti ļoti sāp kakls. Darbā baigi piegurstu un jau slinka sāku palikt. un kopš aizvakardienas man tāda kautkāda dusma, pavisam iekšēja, uz kristapu. pati nezinu kapēc. it kā jau nav iemesla, bet vienkārši viss nenotiek tā kā es iedomājos un tad man vienkārši uznāk īgnums. pati jau vainīga. bet viņš, nabadziņš, nesaprot kapēc es par katru sīkumu dusmojos, nemīļojos un visu laiku kkādas indīgas piezīmes saku. Bet man tas niknums tāds dziļi iekšējs, un nu nevaru neko padarīt, bet visnenozīmīgākajos brīžos nāk uz āru. Nu gan jau pāries, kad tā paīstam sapratīšu kapēc man tā ir. nu jā tas visticamāk no tā, ka viņš nedara visu ko es gribu. bet nu fui, nedrīkstu taču būt tik egoistiska. viss, Līva, saņemies. un vienmēr jāatceras ka katram domāšana citāda. kas vienam liekas svarīgi, otram ne, un otrādi. mhm. tagad labāk iešu pagatavot kko vakariņām un tad jau filmu paskatīties. rīt atkal darba un skolas nedēļa sākas. tpfu.