Gaismas stars
Vakar bija tik feini. un es atkal visu ko sapratu. Sen man nebija bijušas atklāsmes, kādus 3 mēnešus, vienkārši dzīvoju kkādā sprostā un nekas nenotika. Es pat zinu kapēc. Jo pārāk daudz laika veltīju citam cilvēkam, nevis sev. Vajadzēja vairāk laiku vienatnē, jo tad dzimst vislabākās idejas un domas. Vismaz man.
Nu jā un vakar sajutu, ka nu kkas nav tā, kā vajag. Vienkārši ieraudzīju viņu un kkas nebija labi. Tā sajūta man ir ik pa laikam. Mīlu taču ļoti, ļoti, bet kkas traucē. Un jā sapratu, kas tas ir. Mēs esam atšķirīgākie cilvēki pasaulē. Es nevaru ar viņu runāt par lietu kārtību, realitāti, nerealitāti, eksistenci utt. Viņš uzskata, ka runāju muļķības. Es uzskatu, ka viņš vienkārši necenšas iedziļināties. Nesaprot. Man vajag, lai saprot, iedvesmo, rosina domāt. Bet mani bremzē. bremzē manu domāšanu. Tāpēc sprosts, tāpēc nevienas atklāsmes.
Zinu, ka agri vai vēlu tas beigsies. Nu ne jau tagad, mīlestībai tak neko nevar padarīt. Mīli un viss, neraugoties ne uz ko. Bet arī mīlestība kādreiz izbeidzas.
Gribu vairāk laika sev un draugiem.
Un milzīga apziņa, ka mana dzīve vēl nepavisam nav pieaugusi. Laikam ātrāk gribēju būt liela, nopietna, ar darbu, vīru, bērniem. Nē tomēr! es vēl gribu mazliet brīvības. Ceļot, baudot, nežēlojoties par to, ka mana dzīve darba un vēl sazin kā dēļ aizskrien garām. Tieši šo laiku, šo minūti, sekundi es vairs nekad nepiedzīvošu, tāpēc nevajag to iztērēt nelietderīgi.
Nu šobrīd gan man nav citas izejas kā iet uz darbu un strādāt, naudu man neviens tāpat nedos un vecāki pukosies un turklāt man patīk mans darbs. bet es apsolu, ka visu pārējo laiku centīšos pavadīt priecīgāk un lietderīgāk.
Nu jā un vakar sajutu, ka nu kkas nav tā, kā vajag. Vienkārši ieraudzīju viņu un kkas nebija labi. Tā sajūta man ir ik pa laikam. Mīlu taču ļoti, ļoti, bet kkas traucē. Un jā sapratu, kas tas ir. Mēs esam atšķirīgākie cilvēki pasaulē. Es nevaru ar viņu runāt par lietu kārtību, realitāti, nerealitāti, eksistenci utt. Viņš uzskata, ka runāju muļķības. Es uzskatu, ka viņš vienkārši necenšas iedziļināties. Nesaprot. Man vajag, lai saprot, iedvesmo, rosina domāt. Bet mani bremzē. bremzē manu domāšanu. Tāpēc sprosts, tāpēc nevienas atklāsmes.
Zinu, ka agri vai vēlu tas beigsies. Nu ne jau tagad, mīlestībai tak neko nevar padarīt. Mīli un viss, neraugoties ne uz ko. Bet arī mīlestība kādreiz izbeidzas.
Gribu vairāk laika sev un draugiem.
Un milzīga apziņa, ka mana dzīve vēl nepavisam nav pieaugusi. Laikam ātrāk gribēju būt liela, nopietna, ar darbu, vīru, bērniem. Nē tomēr! es vēl gribu mazliet brīvības. Ceļot, baudot, nežēlojoties par to, ka mana dzīve darba un vēl sazin kā dēļ aizskrien garām. Tieši šo laiku, šo minūti, sekundi es vairs nekad nepiedzīvošu, tāpēc nevajag to iztērēt nelietderīgi.
Nu šobrīd gan man nav citas izejas kā iet uz darbu un strādāt, naudu man neviens tāpat nedos un vecāki pukosies un turklāt man patīk mans darbs. bet es apsolu, ka visu pārējo laiku centīšos pavadīt priecīgāk un lietderīgāk.