līva

eju kārtot istabu. beidzot. pēc tam, kad nedēļu esmu pavadījusi darbā te izskatās kā karalaukā.

un man pietrūkst manas lauras un manas alises. riebj, ka galīgi nekam nav laika. tādai taču nav jābūt dzīvei, ka visu laiku darbs, darbs un darbs, kur tad paliek brīži, lai justos laimīgs?