urn:lj:klab.lv:atom1:oleg_tOleg_TOleg_TOleg_Toleg_tupolevskij@inbox.lvOleg_T2020-10-28T21:30:29Z2020-10-28T21:30:29Zurn:lj:klab.lv:atom1:oleg_t:186982020-10-28T23:30:002020-10-28T23:30:002020-10-28T21:30:29Z2020-10-28T21:30:29Zneejiet svešu ceļuurn:lj:klab.lv:atom1:oleg_t:184672020-10-28T21:56:002020-10-28T21:56:002020-10-28T19:56:53Z2020-10-28T19:56:53Ztu esi mani Himalajiurn:lj:klab.lv:atom1:oleg_t:182392020-10-28T21:56:002020-10-28T21:56:002020-10-28T19:56:26Z2020-10-28T19:56:26Zes nomiršu, ja zaudēšu teviurn:lj:klab.lv:atom1:oleg_t:179592020-10-28T21:46:002020-10-28T21:46:002020-10-28T19:46:18Z2020-10-28T19:46:18Z2020 ir laimīgākais gads manā mūžāurn:lj:klab.lv:atom1:oleg_t:176722020-10-28T21:34:002020-10-28T21:34:002020-10-28T19:35:00Z2020-10-28T19:35:00Zslikta dūša no viņiem. mums abiem.urn:lj:klab.lv:atom1:oleg_t:174782020-10-20T18:27:002020-10-20T18:27:002020-10-20T15:28:00Z2020-10-20T15:28:00Zdivi muļķi, kas mīlot sadedzina savas dzīvesurn:lj:klab.lv:atom1:oleg_t:172492020-07-12T18:28:002020-07-12T18:28:002020-07-12T15:28:40Z2020-07-12T15:28:40ZPilna galva ar tevi šodienurn:lj:klab.lv:atom1:oleg_t:170462020-07-12T16:26:002020-07-12T16:26:002020-07-12T13:26:10Z2020-07-12T13:26:10ZLaiks ir tas, kā mums navurn:lj:klab.lv:atom1:oleg_t:168262020-07-12T12:32:002020-07-12T12:32:002020-07-12T09:32:25Z2020-07-12T09:32:25ZPalaižot vaļā nolaižas rokas.urn:lj:klab.lv:atom1:oleg_t:165552020-06-09T00:36:002020-06-09T00:36:002020-06-08T21:37:14Z2020-06-08T21:37:14Zsmieklīgi rakstīju lekciju piezīmes 15 gadus atpakaļurn:lj:klab.lv:atom1:oleg_t:161832017-11-26T02:34:002017-11-26T02:34:002017-11-26T00:34:59Z2017-11-26T00:34:59Zkad notiek tādi piedzīvojumi, par kuriem labāk nevienam nezināt...urn:lj:klab.lv:atom1:oleg_t:159742016-05-31T16:49:002016-05-31T16:49:002016-05-31T13:50:40Z2016-05-31T13:50:40Z(_(_) (_*_) (_)_)urn:lj:klab.lv:atom1:oleg_t:151262005-06-28T20:51:002005-06-28T20:51:002005-06-28T18:02:49Z2005-06-28T18:02:49Zes īsti nezinu kā lai nobeidz.. var nobeigt pa apli aizsūtot atpakaļ uz <a href="http://journal.bad.lv/users/zilbe/862.html">kādu posmu pa vidu</a>.. bet var arī nesūtīt...<br /><br />turpināsi? :Durn:lj:klab.lv:atom1:oleg_t:109102005-03-07T15:30:002005-03-07T15:30:002005-03-07T13:36:21Z2005-03-07T13:36:21Z<a href="http://illegal.times.lv/bernuredze/refrdef.htm">Bērnu redze</a><br />autors pagaidām nezināms.urn:lj:klab.lv:atom1:oleg_t:105112005-02-18T16:12:002005-02-18T16:12:002005-02-18T14:17:19Z2005-02-18T14:17:19Z<a name="cutid1"></a><br />Šito atradu iekš googles keša, jo orģināllapa neeksistēja.. Likaas pietiekami noderiigi shito saglabaat.<br /><br />enīvei - autors ir neviens.sytes.net<br /><br />________________________________________<wbr />________<br />Pameegjinaashu biku apskaidrot Regural Expressions pamatsintaxi. Varbuut, ka kaads jau ir uzraxtiijis latvieshu valodaa, bet es dziivoju alaa un neko nezinu ;p~. Taatad Regular Expressions pamatsintaxe..<br /><br />Pamata sintaxe..<br />Saaxim ar diwiem simboliem - "^" un "$".<br /> ^Bla - teksts, kursh saakas ar "Bla";<br /> ira beigaz$ - teksts, kura beigas ir "ira beigaz";<br /> ^abc$ - teksts, kursh saakas un beidzas ar "abc" [iisteniibaa jau tas arii var tikai buut "abc" ;p];<br /> bubu - teksts, kursh satur "bubu".<br /><br />Taalaak par '*', '+', un '?', kuri apziimee cik reizes burc vai burtu kopa driixt atkaartoties. Tas noziimee: "nulle vai vairaak", "vienc vai vairaak", un "nulle vai vienc". Reku dazhi samplji, lai labaak saprastu:<br /> ab* - teksts, kuram ir neviens vai vairaak "b" burtu. Tie ir "a", "ab", "abb", utt.;<br /> ab+ - tas pac, tikai te vaidziix vismaz vienc "b". Tie ir "ab", "abbb", utt.;<br /> ab? - te "b" vai nu var buut vai arii nee;<br /> a?b+$ - iespeejami vienc un vairaaki "b" teksta beigaas..<br /><br />Kontuuriekavaas var noraadiit apgabalu:<br /> ab{2} - atbilst tekstam, kuram ir diwi "b" ("abb");<br /> ab{2,} - a titam vaig vismaz diwus "b".. "abb", "abbbb", utt.;<br /> ab{3,5} - driixt buut 3-5 "b".. "abbb", "abbbb", vai "abbbbb".<br /><br />Piebilde. Vienmeer vaig noraadiit pirmo skaitli (t.i., "{0,2}", nevis "{,2}").<br /><br />Tagad paars samplji apvienojot ieprieksheejos piemeerus..<br /> a(bc)* - atbilst tekstam ar nevienu vai vairaakiem "bc";<br /> a(bc){1,5} - viena liidz piecas kopijas ar "bc".<br /><br />Ir veel taac '|' simbols, kursh straadaa kaa OR operators:<br /> gy|wazaap - atbilst tekstam, kuraa ir "gy" vai "wazaap";<br /> (b|cd)ef - teksts, kuraa ir "bef" vai "cdef";<br /> (a|b)*c - teksts, kura beigas ir ar/bez "a" vai "b" ar "c".<br /><br />Punkc ('.') noziimee vienu simbolu:<br /> a.[0-9] - teksts, kuram, seko viens simbols un cipars;<br /> ^.{3}$ - teksts ar 3 simboliem.<br /><br />Izteiksmes kwadraatiekavaas noraada, kuri simboli ir atljauti (vienaa poziicijaa, viens simbols):<br /> [ab] - teksts, kursh satur "a" vai "b" (tas pac kas "a|b");<br /> [a-d] - teksts, kas satur tikai mazos burtus no "a" liidz "d" (akal tas pac, kas "a|b|c|d" vai "[abcd]");<br /> ^[a-zA-Z] - teksts, kursh saakas ar burtu;<br /> [0-9]% - viens cipars pirms "%" ziimes;<br /> ,[a-zA-Z0-9]$- teksts, kursh beidzas ar komatu un turpinaas ar burtu vai ciparu.<br /><br />Var arii, protams, noraadiit, kurus simbolus negrib izmantot - vienkaarshi jaaizmanto "^" kaa pirmais simbols kwadraatiekavaas (t.i., %[^a-zA-Z]% - starp diwaam "%" ziimeem nedriixt atrasties burc).<br /><br />Lai izmantotu literaaraa veidaa "^.[$()|*+?{\", priekshaa jaapiemet slashu "\". <br />Tikai in da PHP vaig arii to slashu noslashot. Tjipa (\$|!)[0-9]+ in da PHP buus - ereg("(\\$|!)[0-9]+", $str).<br /><br /><br />Valiidas naudinjas..<br />Taax. Nu jau mees esam iemaaciijushies sho to un varam jau izdariit ko deriigu: uzcept regulaaro expressionu, kas paarbauda lietotaaja ievadiito naudinju. Naudinju var ieraxtiit 4os veidos: "10000.00" un "10,000.00", un, bez santiimiem, "10000" un "10,000". Nju tad saakam..<br /><br />^[1-9][0-9]*$ - paarbauda vai nesaakas ar 0, bet rodas viena probleema, ja skaitlis ir 0. risinaajums ir<br />^(0|[1-9][0-9]*)$ - tikai nulle vai kaads cits nummurs, kursh nesaakas ar nulli. <br />Veel buutu arii veelams atljaut miinusus. ^(0|-?[1-9][0-9]*)$ Titais noziime, ka var buut tikai nulle vai arii "-" un kaads skaitlis, kursh nesaakas ar nulli.<br />Labi, nebuusim ljauni un atljausim juuzerim raxtiit ar 0 un "-" ziimi ar atnjemsim. Labaak pielixim komatu ;p<br />^[0-9]+(\.[0-9]{1,2})?$ Aiz komata [punkta] valiidi buus nevienc, vienc vai diwi cipari. <br />Laikam jau veel gribam veel arii atdaliit ar apostrofu shur tur lieliem skaitljiem..<br />^([0-9]+|[0-9]{1,3}(,[0-9]{3})*)(\.[0-9]<wbr />{1,2})?$<br />Tas arii viss. Neaizmistam, ka "+" var aizstaat ar "*", ja negribam, neko ievadiit. Protams, nedriixt arii aizmirst noslashot "\" ;p.<br /><br /><br />Valiids e-mails..<br />Taax.. Kaa zinam, mailiem ir triis daljas juuzeris@serveris.com. Juuzerneimaa driixt buut visi burti, cipari, punkc, miinus ziime un pasviitrojums ("_"). Uz servera neimu attiecas tas pats iznjemot pasviitrojumu.<br />^[_a-zA-Z0-9-]+$ - titais veel mums neatljauj punktu..<br />^[_a-zA-Z0-9-]+(\.[_a-zA-Z0-9-]+)*$ - taga varam arii likt punktu..<br />Par cik eregi() naw case-sensetive [nemana shkjirbu starp lieliem un maziem burtiem], tad var atbriivoties no "A-Z"..<br />^[a-z0-9-]+(\.[a-z0-9-]+)*$ - serwera nosaukumam tas pac, ka lietotaajam, tikai bez "_"..<br />un taga saliekam kopaa.. ;p<br />^[_a-z0-9-]+(\.[_a-z0-9-]+)*@[a-z0-9-]+(<wbr />\.[a-z0-9-]+)*$<br /><br />Njekaa iipasha..<br />A taga jaasaak lasiit PHP manuaali ;p<br />Ir taadas norm funkcijas kaa eregi() un ereg()..<br />Piem.. samplis, kaa dabuut failneimu no URLa..<br />ereg("([^\\/]*)$", $pathOrUrl, $regs);<br />echo $regs[1];<br /><br />Tikpat noderiigas lietas ir ereg_replace() un eregi_replace()..<br />ereg_replace("[ \n\r\t]+", ",", trim($str)); - shis, piemeeram, atdala visus vaardus textaa ar komatiem<br /><br />Tas arii viss. Kaa redzi, nemaz nav tik gruuti kaa varbuut pirmajaa mirklii likaas taadus 'zveerus' ieraugot ;p.<br />[Ja kaut kur esmu samurgojis greizi, tad palabojiet.]urn:lj:klab.lv:atom1:oleg_t:104512005-02-03T19:54:002005-02-03T19:54:002005-02-04T18:01:25Z2005-02-04T18:01:25Z<a href="http://illegal.times.lv/korekcija.htm" target="blank">"Šis tas par brillēm"</a>Acs farmakologijaurn:lj:klab.lv:atom1:oleg_t:101452005-02-02T23:51:002005-02-02T23:51:002005-05-20T13:25:43Z2005-05-20T13:25:43Z<a name="cutid1"></a><br />Pavisam ir apmēram 7000 dadžādu zāļu veidu un katrai no tām ir tuvu pie 10 dažādu patentētu nosaukumu vidēji. Nepatentētais nosaukums ir tas nosaukums, ar kuru raksturo konkrēto medikamentu. Veidojās starptautisku nosaukumu nesaprašanās, biznesa problēmas un visādas citādas problēmas. Piemēram Aspirīns ir acetilsalicilskābe, bet patentētie nosaukumi ir apmēram 50 - 90 dažādi ( viens no tiem - aspirīns)<br />timolols ir tas pats kas optimols, Timoptiks, Antimols, Oftaltenzīns un viskas cēl..<br />šajā sakarā ir dažādas firmas kas ražo medikamentus un tām ir savi brend un ne`brend likumi, patentu likumi, pirkšana un pārdošana. Zāles ir vienādas, atškirās tikai ražotāji - brendi vai nebrendi - līdz ar to cena - brendi būs dārgāki.. vai ne? logiski..<br /><br />Jaunu zāļu izpēte izmakasā aptuveni pusmiļardu dolāru. Tas ir ilgs un darbietilpīgs process - no 7 līdz 10 un pat vairāk gadu.<br />Pārsvarā jauni zāļu līdzekļli tiek radīti ķīmiskās sintēzes ceļā - 60 - 70% aktīva ķīmiska sintēze. <br /><br />Pirmais etaps ir ķīmiskajā laboratorijā. Ir Divu veidu sintēzes - mērķtiecīgā un empīriskā. Daļēji lieto vielas, kas izdalās no augiem/dzīvniekiem/mikrōrganismiem un minerāliem. Piemēram Antibiotikas (pussintētiskās un sintētiskās).<br />Otrs - empīriskais ceļš - ir nejaušu atradumu jeb pieredzes veidotais celš. Sulfanilamīns (piemēram streptocīds) spējīgs pazemināt cukura līmeni asinīs un sāka paralēli insulīnam izmantot arī dažādus sulfanilamīnus. pētot matiņu pacelšanās līdzekli (piedeva skūšanās līdzekļiem) klonidīnu, atklāja, ka tas psēj pazemināt asinsspiedienu un vēl pēc laika atklāja, ka tas spēj pazemināt acs iekšējo spiedienu un to sāka izmantot glaukomas ārstēšanā. <br /><br />Jebkuru jaunu vielu ko atklāj ķīmiskie koncerni, tie atsijā un izpēta vai tai ir biologiska aktivitāte. Pēc statistikas datiem tikai vienu no 20 000 vielām varētu izmantot kā zāles.<br /><br />Otrais etaps - Farmakologijas laboratorija - tikai un vienīgi atļauti eksperimenti uz dzīvniekiem, pēta vielas efektus uz to organismu. Atsijājās atkal daudz vielu un īstajai vielai mēģinās noteikt farmakodinamiku -&gt; kā darbojās zāles un farmakokinētiku -&gt; kas ar tām notiek organismā. Pēta devas - akūto hronisko toksicitāti. pēta minimālo letālo devu -&gt; kad 50% no pētāmajiem zvēriņiem aiziet bojā, tad tā ir minimālā letālā deva.. :/ Bet tas ir vajadzīgs, lai noskaidrotu ārstējošo devu. <br />Pēta arī kancerogenitāti -&gt; spēju izraisīt šūnu mutācijas, augšanu un vairošanos. tiek pētītas iespējamās zāļu ietekmes uz augli - to sauc par teratogenitāti -&gt; spēja izraisīt kroplības. Kautkad 1960`os Vāciujā radīts viens tāds, kura dēļ sievietēm dzima kropļi, bet mūsdienās atsākts pētīt, jo domā, ka tam ir kāda ārstējoša ietekme uz vēzi. un piemēram šādu preperātu varētu lietot cilvēki, kuriem bērnu vienkārši vairāk nekad nebūs..<br />pēc šī etapa seko dokumentācijas sagatavošana un atdod preparātu ZāļU VALSTS AGENTūRAI, kas ir augstākā farmācijas instance iekš LV. Tā izskata dokumentāciju, visus par un pret, un pēc gadiem tā dod noliegumu vai atļauju, kā šo zāļu līdzekli lietot un tad tā dod atļauju izpētei uz cilvēkiem - brīvprātīgiem un attiecīgiem klīniskajiem speciālajiem pacientiem. Pa vidu vēl ir ētiskie principi un salīdzināšanas metodes - piemēram salīdzināšana ar prototipu.<br />Ir arī mazliet sviestainas lietas kā Placebo - nevis grupa, bet gan feikās zāles - biologiski inaktīvi medikamenti, un izpēta uz divama cilvēku grupām, kuriem itkā ir jārstējās.. pa vidu vēl ir poašssugestija un visādas tādas lietas bet nu beigās ir tāda lieta kā "Aklā zāļu izpētes metode" - ārsts zin, kurai pacientu grupai dod placebo, un kurai dod īstās zāles, un tad novēro kas notiek un kā notiek,<br />un ir arī "Dubultaklā zāļu izpētes metode" kad pats ārstējošais ārsts nezin, vai zāle ir feika vai īsta.. un tad sākās X-faili, un mistiskā kārtā neznokurienes tiek vākti dati un vispār baigākā biznesa pasaule tur ir.. viena firma, otra firma.. bet tas nav svarīgi.. šis ir pirmais etaps attiecībā uz zāļu pārbaudi uz apmēram 1000 - 3000 cilvēkiem. Datus apstrādā statistiski un dokumentāciju virza atpoakaļ uz " Valsts zāļu agentūru". Tā vai nu piekrīt vai ne, ka zāles ir labas/sliktas un sākās - <br /><br />Trešais etaps - <br />zāļu rūpnieciskā ražošana, bet pirms tam notiek zāļu registracija. Ja zāles nav registrētas, tās ir aizliegts pārdot un ja tās pārdod tad tā jau ir ēnu ekonomika un melnais tirgus..<br />ja pieķer aptieku pārdodam neregistrētas zāles, tad var būt pamatīgas sankcijas.<br />Aptiekā bez vai ar recepti firmas turpina klīnisko izpēti mazliet lielākā apjomā - saucās par multicentriskajiem pētījumiem. Lielām firmām tādi spēj aptevert bezmazvai visu pasauli. Cilvēki tiek uzreizi daudz daudz vairāki iesaistīti.. nu tāpēc ka viņi ārstējās. un reizēm no 10 000 leilas kompānijas parādās citas ziņas.. un līdz ar to var gadīties ka zāles jāizņem ārā no apgrozības, piemēram ja no 5000 cilvēkiem vienam ir ļoti nelabs vai nāves gadījums (bet nu tas jāpierāda) Un te vairs nav svarīgi, vai zāles ir brendi vai parastās.<br /><br />Medicīna - [ārstēšana] -tā ir zinātne par cilvēka organisma uzbūvi, funkcijām un slimībām, to izcelsmi, norisi, diagonostiku un plasākumu kompleksu cilvēku veselības nostiprināšanai.<br />Zāles un medikamenti kā tādi cilvēkam veselību nostiprina 10%, pārējo sastāda sociālās dzīves apstākļi, sabiedrība, sports, paša cilvēka psihologiskais stāvoklis un citas lietas.<br /><br />Farmācija ir zinātne kas pētī zāļu līdzekļu atrašanu dabā un sintezēšanu, pēta organisma zāļu atpazīšanu, pārstrādi, izmeklēšanu, piegādi, uzglabāšanu un izsniegšanu.<br /><br />Ir <br />Farmācijas ķīmija (kā iegūt, sintezēt)<br />Farmakognozija (pēta ārstniecības augus, pagatavošanu, u.c.)<br />Zāļu izgatavošanas tehnologija (Zāļu formas - tabletes, pilieni, uc)<br />Toksisko vielu ķīmija<br />Biofarmācija<br />Farmācijas ekonomika<br />Farmokogenētika (gēnu līmenī. Pastāv uzskats ka 1 no 10 000 cilvēkiem ir kļūda genētiskajā līmenī, kas siastīta ar fermentiem un to ražošanu organismā, līdz ar to zāle organismu genētiski var iespaidot pavisam savādāk, nekā paredzēts.Redzes Fiziologijaurn:lj:klab.lv:atom1:oleg_t:99032005-02-01T23:14:002005-02-01T23:14:002005-02-02T21:31:54Z2005-02-02T21:31:54Z<a name="cutid1"></a><br /><br />Redzes fiziologijas jeedziens - <br />taa ir multidisciplinaara, ir ieksh psihofizikas, fiziologijas un mediciinas. Visas shiis triis peeta redzes sajuutu, kas ir muusu apzinjas gala produkts.<br /><br />Acs galvenie uzdevumi - <br />1)Gaismas uztvere un spozhuma un intensitaates analiize<br />2)Speeja atshkirt objektu no fona<br />3)Formas sredze un paziishan<br />4)Speeja atshkirt dettaljas - izshkirtspeeja<br />5)Speeja noveerteet objekta lokalizaaciju telpaa - "kur tas atrodaas" <br />6)Stimulee citas sisteemas - piemeeram motoro sisteemu un kustiibas.<br /><br />3, 4 un 5 ir seviski noziimas kliiniskai praksei.<br /><br />Redzes sajuuta atkariiga no Sajuutas, pieeredzes attieksmes un uzmaniibas.<br /><br />Noveerteeshanas metodes - <br />1)Psihofizikaalie peetiijumi<br />2)Foto/biokjiimiskaas reakcijas<br />3)Elektrofiziologiskie peetiijumi liidz pat smadzenju garozai<br />4)acu kustiibu motorie peetiijumi (mikrokustiibas, u.c.) kliiniski zinaatniska nozare<br /><br />Psihofizikaalie peetiijumi -<br />Veertee subjekta atbildi uz radiito stimulu -<br />1)gaismu(dazhaada intensitaates un spozhuma)<br />2)tiek veerteets redzes asums<br />Saliidzina stimula lielumu ar atbilid un secina kopsakariibas<br /><br />Atbildes var buut mutiskas un motoras ( ar gribu atkariigaas un neatkariigaas)<br />tiek izsaukta taada vai citaada kustiiba un noveerteeta.<br /><br />3)Saliidzina divus stimulus, vai tie ir venaadi vai nav<br />4)Nosaka atshkiriibu minimumus diviem liidziigiem stimuliem<br />Absoluutais slieksnis ir 50%<br /><br />Noveertee - <br />Redzes asumu<br />Subjektiivo refrakciju<br />Redzes lauku<br />Binokulaaraas funkcijas<br />Kraasu redzi<br />Kontrast jutiibu<br />Gaismas jutiibu<br />Adaptaaciju<br />un citas...<br /><br />Sliekshnju noteikshanas metode - <br />1)Ar pieaugoshu intensitaati (gaismas intensitaate pieaug, aatra, bet subjekts var nojaust un uzraadiit neesoshu stimulu par esoshu - kraapties)<br />2)Ar samazinaatu intensitates liimeni (gaismas intensitaate kriitaas)<br />3)Noreguleeshanas metode ( subjekts pats regulee un atziimee ko vaig)<br />4)Kontrastu stimulu metode (vairaaki stimuli tuvu pie sliekshnja veertiibas)<br />5)Piespiedu izveeles metode (beernu praksee lietojama)Shematiskaa acs.urn:lj:klab.lv:atom1:oleg_t:96712005-02-01T22:04:002005-02-01T22:04:002005-02-02T21:19:28Z2005-02-02T21:19:28Z<a name="cutid1"></a><br />Acs refrakcijas staavokli nosaka <br />Radzenes optiskais stiprums<br />Prieksheejaas kameras garums<br />Acs leecas optiskais stiprums<br />Acs aksiaalais garums<br />Optiskos stiprumus nosaka gan liekto virsmu radiusi, gan laushanas koeficients.<br /><br />Veselaam aciim refrakcijas indeksi mainaas maz no viena cilveeka uz otru, tachu buutiski mainaas lieluma raadiusi un acs aksiaalie izmeeri.<br />Tachu lieto Shematisko ACI<br />Shematiskaa acs dod iespeejas veikt acs optikas apreekjinus<br /><br />Vispreciizaakaa ir Gulstranda preciizaa acs<br /><img src="http://www.i-see.org/otis_brown/chapter_03.fig_2.gif"><br />1)Raksturo acs leecas virsmas radiusus, kodola un apvalka refrakcijas indeksus<br />2)Radzenei ir prieksheejaa un aizmugureejaa virsma ar savu liekuma radiusu<br />3)Raksturo acs parametrus gan akomodeetaa gan neakomodeetaa staavoklii.<br /><br />Acs galvenaas plakens novietotas tuuliit aiz radzenes<br />Mezgla punkts atrodaas tuuliit aiz acs leecas<br />Acs kopeejais optiskais stiprums ir 58,64 D<br /><br />Emetropija un ametropija<br /><br />Emetropija ir acs staavoklis kuraa bezgaliiba un tiiklene ir saistiitie punkti - tas ir - paraleeli stari fokuseejaas uz tiiklenes.<br /><br /><img src="http://www.brainconnection.com/med/medart/l/vision-problems.jpg"><br />1)Fokuseejaas nomraali normaalaa acii<br />2)Aksiaalaa miopija<br />3)Aksiaalaa hipermetropija<br />4)Refraktiivaa hipermetropija<br /><br />Ametropijaam virs +- 4 D aksiaalais acs garums ir aarpus emetropiskaa acs garuma diapazona.<br /><br />Aksiaalajiem - <br />miopiem garaaka acs nekaa emetropiem<br />hipermetropiem iisaaka nekaa emetropiem<br />Lielie miinusi rodaas acij stiepjoties un var atrauties tiiklene.<br /><br /><br />Tuvaakais un taalaakais akomodaacijas punkts.<br /><br />Akomodaacija ir acs optiskaas sisteemas pielaagoshanaas redzei dazhaados attalumos, taa vienmeer veidojot uz acs tiiklenes fokalizeetu attelu.<br /><br /><img src="http://hyperphysics.phy-astr.gsu.edu/hbase/geoopt/imggo/eyeacc.gif"><br />1)Emetropai acij<br />2)nekorigjeetai miopai acij<br /><br />Taalaakais akomodaacijas punkts (punktum remotum) Mv ir objekta punkts, tas konjugeets ar tiikleni, kad akomodaacija ir pilniigi relakseeta<br /><br />Tuvaakais akomodaacijas punkts (punktum proximum) Mp ir objekta punkts, kas ir saistiits ar tiikleni, kad tiek izmantota maksimaalaa akomodaacija.<br /><br /><br />Sferiskaas ametropijas korekcija.<br /><br />Korigjeejoshas leecas uzdevums ir kaa miopijas taa hipermetropijas gadiijumaa maaksliigi novietot acs taalaako skaidras redzes punktu bezgaliibaa [redzes zinaatnee bezgaliiba ir vienaada ar 6 metriem :) ] Radiit uz tiiklenes skaidra objekta atteelu.<br /><br />Miopiskai acij: taalaakais akomodaacijas punkts un leecas sekundaarais fokaalais punkts atrodas pirms acs<br /><br />Hipermetropai acij: gan taalaakais acs punkts, gan korigeejoshais leecas sekundaarais fokuss atrodas aiz acs.<br /><br />Taa kaa leeca nevis korigjee, bet KOMPENSEE acs refrakcijas kljuudu, tad buutu pareizaak lietot vaardu ametropijas kompensaacija.<br /><br />Ko dara optometrs - padara visus par emetropiem. Gan miopu gan hipermetropu, gan astigmatikji :D<br /><br />korigjeejosho leecu novieto taa saucamajaa briljlju plaknee, kas atrodas aptuveni primaarajaa acs fokusaa. Tachu biezhi korigjeejosho leecu novieto arii tuvaak radzenei nekaa primaarais fokuss. <br />Liidz ar to izmainaas leecas efektiivais stiprums.<br />Plus leecai palielinaas un miinus leecai samazinaas pietuvinot acij.<br /><br />Piemeers - nekorigjeetai mioai acij taalaakais acs akomodaacijas punkts atrodas 26,5 cm pirms radzenes. kaadu korigeejosho leecu jalieto, ja to novieto 15 mm no radzenes virsmas?<br /><br />f`= -(0,265m-0,015m)=-0,025<br />F`=1/f`=-4,00 D<br /><br />Akomodaacijas apgabals un akomodaacijas amplituuda.<br /><br />Akomodaaciju biezhi vien raksturo kaa refrakcijas izmainju ja taa notiktu briljlju plaknee. Akomodaaciju raksturo ar apgabalu un amplituudu.<br /><br />Akomodaacijas apgabals ir lineaars attalums no taalaakaa akomodaacijas punkta liidz tuvaakajam akomodaacijas punktam. tas ir attaalums kuraa objekts ir redzams skaidri no taalaakaa akomodaacijas punkta liidz tuvaakajam.<br />Emetropai acij ir bezgaliigs akomodaacijas apgabals,<br />miopai acij Mr un Mp ir reaali punkti un akomodaacijas apgabals mazaaks par bezgaliibu<br />Hipermetropai acij taalaakais akoodaacijas punkts aiz acs bet tuvaakais pirms radzenes -&gt; Bezgaligs akomodaacijas apgabals..<br /><br />Akomodaacijas amplituuda ir dioptriju atshkiriiba starp taalaakaa un tuvaakaa punkta akomodaaciju.urn:lj:klab.lv:atom1:oleg_t:90942005-01-05T17:35:002005-01-05T17:35:002005-01-05T18:10:25Z2005-01-05T18:10:25Z<a name="cutid1"></a><br />1/5 fibriozā apovalka daļa<br />Radzene ir <br />-sfēriska optiskās funkcijas dēļ<br />-caurspīdīga (dzidra)<br />-gluda<br />-spīdīga<br />-spoguļojoša<br />-jūtīga<br />-nav asinsvadu<br />-mitra<br /><br />Radzeni no ārpuses klāj asaru plēvīte. Tā pāriet sklērā limba rajonā. Pārejas vieta - LIMBUS.<br /><br />Limbs ir puscaursīdīgs, augšdaļā 1,5 -1,7 mm plats<br />sāni - 1mm<br />apakšā - 0,7 mm<br />Radzene nav pilnīgi apaļa.<br />Vertikālais diametrs ir nedaudz mazāks - 10 - 11 mm<br />Horizontālais - 11 - 12 mm<br />Radzenes izliekuma rādiuss ~ 7,8mm<br />Radzenes biezums centrā - 0,6 bet perifērijā ~1 mm<br />Radzenes centra optiskais centrs ~4mm<br /><br />Radzenes temperatūra ~34 grādi.<br />Radzeni no iekšpuses apskalo intraokulārais šķidrums.<br />Radzenes galvenās funkcijas ir<br />-acs ārējā apvalka daļa<br />-piedalās apvalka veidošanā<br />-optiskās sistēmas daļa - gaismas starus lauzošā virsma.<br /><br />Radzene veidojās embrioloģiskā periodā<br />Attīstās 7 - 12 augļa atīstības nedēļā<br />Radzenes epitēlijs veidojās no eksodermas<br />Radzene ir mazāka =&gt; mikrokornea - asociatīvi acs ābols ir mazāks (mikrophtalms - mazs acs ābols)<br />Radzene ir lielāka =&gt; makrokornea vai megalokornea<br />Liels acs ābols =&gt; Buphtalms<br /><br />Dzīves laikā radzene savas īpašības fizioloģiskās nemaina. <br />Var mainīties radzenes izliekums gan uz vienu gan uz otru pusi.<br />Ja radzene kļūst plānāka var veidoties korneaplano<br />savukārt, ja radzene izliecās - var veidoties keratokonuss<br /><br /><img src="http://www.opt.pacificu.edu/ce/catalog/10603-AS/Cornea.jpg"><br /><br />Radzenē var izšķirt 6 slāņus<br />EPITĒLIJS<br />No priekšpuses klāj radzenes priekšējais epitēlijs. Tā funkcija ir barjeras fuinkcija. Tas atjaunojās, var tikt nobrāzts un izveidoties radzenes erozija. Epitēlijs atjaunojās pilnībā, ja bojājums ir epitēlija līmenī virsmā. Epitēlija šūnas ir cieši novietotas vien pie otras. Saistītas viena ar otru ar starpšūnu tiltiņiem, kas satur fibronektīnu un laminīnu, kuru loma ir stromas veidošanā.<br />Epitēlijs ir gluds, apskatot mikroskopā ir mikrobārkstiņas. <br />Radzenes epitēlija tūska izsauc radzenes virsmas neregularitāti un samazina redzes asumu. Visbiežāk rodas pie akūtas glaukomas lēkmes.<br /><br />BAZĀLĀ MEMBRĀNA<br />Ļoti plāna un tās šūnu sekrētu veido bazālās šūnas<br /><br />BAUMENA MEMBRĀNA<br />Caurspīdīga, homogēna plātnīte, neelastīga.<br />Biezums ~10 mikrometri.<br />Baumena membrāna ir no epitēlija samērā asi atdalīta, bet uz stromu pāriet bez asas robežas. Tā ir kā priekšējā Stromas daļa. Virzienā uz perifēriju tā kļūst plānāka. 1mm no limba tā beidzās.<br />Baumena membrānai piemīt samērā laba pretestība pret ievanijojumiem, bet slikta pretestība pret infekcijām. Baumena membrāna sastāv no kalogēna šķiedrām. Plātnītnes - nav šūnu elementu.<br />Baumena membrānā var arī atrasties tievi kanāliņi, tajos ieiet nervi no stromas - ieiet epitēlijā. <br />Baumena membrāna nereģenerē<br />Bojājot šo membrānu, radīsies apduļķojums<br /><br />STROMA<br />450 - 500 mikroni centrā<br />950 mikroni perifērijā.<br />Ja radzene ir mazāka par 0,5 mm, tad ir tendence uz glaukomu.<br />Stromu veido <br /><br />1)kolagēna fibrillas, kuras novietotas stingri noteiktā kārtībā. Kolagēna fibrillu šķiedru plāksnītes novietotas paralēli radzenes virsmai. Fibrillau diametrs neatšķiras lielos vilcienos. Starp šķiedrām esošā telpa ir ar vienādu raksturojošu lielumu. Starpfibrillārā telpa nevariē lielās variācijās.<br />Stromas defekts -&gt; attīstās apduļķojums Telpu starp fibrillām aizpilda starpviela<br />Nozīme radzenes caurspīdīguma nodrošināšanai.<br /><br />2)Stromā atrodās šūnas - keratocīti - sūnas ar izaugumiem, kuras veido zināmu skeletu. Piedalās radzenes stiprības veidošanā.<br /><br />3)Stromas priekšējā daļā atrodās ķermeņa šķiedras bez asinsvadiem<br /><br />4) Var atrasties limfoīdie elementi kas var ieceļot no perilimbālā tīkla.<br /><br />pataloģijas - <br />Stroma var zaudēt caursīdīgumu<br />var veidoties tūska - stromas starpvielai ir tendence uzņemt ūdeni -&gt; radzene kļūst biezāka.<br /><br />MUGURĒJĀ ROBEŽA<br />DESCEMENTA SLĀNĪTIS<br />IR ~ 10 mikroni. Tā ir eleastīga homogēna plātnīte. Asi atdalīta no stromas<br />Sastāv no kolagēna šķiedrām, kas novietotas 2 plāksnēs.<br />Perifērijā slānītis kļūst biezāks, var veidot sabiezējumus.<br /><br />Kolagēna fibrillas-&gt; nav šūnu elementu<br />limba rajonā Descementa slānītis pakāpeniski pāriet KORNEOSKLERĀLAJĀS TRAVEIKULĀS.<br />Apvalks ir elastīgs izturīgs pret infekcijām, toksīniem. Pēdējā robeža kas pasargā no radzenes plīšanas.<br /><br />keratocīti veido kolagēnu.<br />Pataloģija - var veidoties krokas.<br /><br />Vēl ir spējīgs reģenerēt.<br /><br />ENDOTĒLIJS<br />No tā lieluma ir atkarīgs radzenes liktenis.<br />Tas ir tikai vienā slānī 4 - 6 mikroni biezs.<br />Sastāv no 6stūrainas formas šūnām, kuras cieši pieguļ viena pie otras, šis slānis ir uz visu mūzū -&gt; tas neatjaunojās.<br />Slānī ir 3,5 tūkstoši uz vienu kvadrātmilimetru.<br />Novecojot un pie iekaisumiem šūnu daudzums samazinās.<br />Šūnas maina formu un lielumu.<br />Ir metaboliskais sūknis<br />Ja nedotēlijs ir bojāts, attīstās radzenes stromas tūska, apduļķošanās.<br />Radzenes kolagēns ir ar zemām antigēna īpašībām.<br />radzenes donors parasti ir beigts cilvēks.urn:lj:klab.lv:atom1:oleg_t:89182005-01-05T16:56:002005-01-05T16:56:002005-01-05T15:34:02Z2005-01-05T15:34:02Z<a name="cutid1"></a><br />Acs asaru aparāts sastāv no asaru producējošās jeb <b>sekretorās daļas</b> un no <b>asaru novadceļiem</b>. Pie sekretorās daļas pieder lielais asaru dziedzeris un asaru papilddziedzeri, kas atrodas konjunktīvā. Lielais asaru dziedzeris atrodas orbītas augšējā daļā, tā izvadkanāli atveras augšējā pārejas krokas konjunktīvā. Asaru novadceļi sastāv no asaru punktiem, asaru kanāliņiem, asaru maisa un deguna-asaru vada, kas atveras degunā dobumā. Asaras izdalās ne tikai tad kad acis ir kairinātas vai cilvēks raud, bet nelielā daudzumā arī visu laiku kamēr cilvēks ir nomodā. Lielais asaru dziedzeris izdala asaras tikai kairinājuma vai emocionālu pārdzīvojumu gadījumā. Pārejā laikā asaras izdala mazie asaru papilddziedzeri (apmēram 0.5-1ml asaru dienā). 98% no asaru sastāva ir ūdens. Asarās ir arī barības vielas, vitamīni, mikroelementi, skābeklis, antivielas, fermenti. <br />Pateicoties mirkšķināšanai, acs priekšējā virsma tiek vienmērīgi pārklāta ar asarām, veidojot asaru plēvīti. Šī plēvīte ir tikai 0,001mm bieza, bet tai ir vairākas svarīgas funkcijas: acs mitrināšana, aizsargāšana, radzenes barošana, staru laušana.<br />Asaru plēvīte kalpo kā aizsargbarjera starp apkārtējo vidi un vissarežģītāko cilvēka maņu orgānu – acīm.<br />Pēc katras mirkšķināšanas asaru plēvīte tiek atjaunota un liekās asaras cauri iekšējā acs kaktiņā esošajiem asaru punktiņiem pa asaru kanāliņiem ieplūst asaru maisā un tālāk pa deguna-asaru vadu nokļūst deguna dobumā.<br />(c)Acis.lv<br /><br />Asaras, ko izdala dziedzeris, apskalo acs ābola priekšējo virsmu un nokļūst asaru ezerā. Pie tā uz katra plakstiņa paceļās papilla lacrimalis uz kura smailes atrodās maza atvere - punctum lacrimale, kas ved uz asaru kanāliņu. Kanāliņš iet lauztas līnijas veidā plakstiņa malās, apņem asaru ezeru un ieplūst asaru maisiņā, kas atrodās asaru bedrītē. Saccus lacrimalis augšējais gals ir noslēgts, bet uz leju maiss pāriet deguna un asaru vadā, kas atverās deguna apakšējā ejā. Asaru maisa saistaudu sieniņu apņem m. orbicularis oculi šķiedras. To saraušanās veicina asaru iesūkšanos no asaru ezera asaru maisā, no kura tās nokļūst pa ductus nasolacrimalis apakšējā deguna ejā.<br /><br /><img src="http://members.aol.com/dcaronejr/ezmed/lacrimal.jpg"><br />un te mazliet savādāk<br /><img src="http://www.your-doctor.net/images/eye/anatomy/lacrimal.jpg"><br />ar izmēriem<br /><img src="http://eyelearn.med.utoronto.ca/OcuAnatLecture/images/Ocu_Anat_58.jpg"><br /><br />Asaras<br /><img src="http://www.pharmacy.wsu.edu/courses/PharS532/Eye/images/Tear.jpeg">urn:lj:klab.lv:atom1:oleg_t:87002005-01-05T16:18:002005-01-05T16:18:002005-01-05T14:54:08Z2005-01-05T14:54:08ZAcs plakstiņi nosedz acs ābolu no priekšpuses. Tie pasargā acis no ievainojuma, aiztur gaismu un nodrošina acs samitrināšanu ar asarām. Plakstiņu kustības nodrošina arī sīku svešķermeņu izvadīšanu no acs. Plakstiņu malas veido mandeļveidīgu acs spraugu. Acs spraugas iekšējais kaktiņš ir noapaļots, bet ārējais ass. Acij aizveroties plakstiņu malas cieši sakļaujas. Plakstiņi sastāv no trīs kārtām: 1) ādas, 2) zemādas saistaudiem un muskuļiem, 3) gļotādas. Plakstiņu āda ir visplānākā āda uz cilvēka ķermeņa, tā viegli krokojas un tai praktiski nav zemādas tauk u slāņa, tāpēc plakstiņos ļoti ātri veidojas tūska. Zem plakstiņu ādas atrodas muskuļi, kas nodrošina to kustības. <b>Cirkulārais acs muskulis</b> nodrošina acs aizvēršanu, bet <b>plakstiņa cēlājmuskulis</b> – augšējā plakstiņa pacelšanu. Augšējais plakstiņš ir kustīgāks par augšējo, tajā ir saistaudu plātnīte , kas nosaka plakstiņa formu un kalpo kā skelets. Plakstiņu mala ir ap 2mm plata, tās aizmugurējā šķautnīte ir asa un cieši pieguļ acs ābolam. Uz aizmugurējās šķautnītes rindā atrodas mikroskopiski Meiboma dziedzeru izvadkanāliņi. Meiboma dziedzeru taukainais sekrēts nodrošina pilnīgu hermetizāciju plakstiņiem aizveroties, pasargā plakstiņu ādu no samirkšanas, kā arī neļauj asarām pārplūst pāri plakstiņu malai. Plakstiņu malas priekšējā šķautnīte ir noapaļota, tās a ug skropstas, augšējam plakstiņam tās krokojas uz augšu, bet apakšējam uz leju. Skropstas aizsargā acis no putekļiem un citiem sīkiem svešķermeņiem.<br />(c) Acis.lv<br /><br /><img src="http://www.vh.org/adult/provider/anatomy/atlasofanatomy/plate17a/images/17a-4_static.jpg"><br /><br />a) Optiskais nervs.<br />b) m. Levator palpebrae superioris.<br />c) m. Lateral rectus.<br />d) m. Orbicularis palpebrarum.<br />e) m. Superior oblique.<br />f) Trochlea (priekš m. superior oblique cīpslas).<br />g) m. Superior oblique, cīpsla.<br />h) Acs ābols.<br />i) Asaru dziedzeris.<br /><br /> 1. Iekšējā arterija.<br /> 2. ophthalmiskā arterija.<br /> 3. lakrimālā arterija.<br /> 4. asinsvads m. lateral rectus.<br /> 5. palpebral asinsvads (Saiet kopā ar superior palpebral arteriju).<br /> 6. asinsvads uz m. superior oblique.<br /> 7. asinsvads m. levator palpebrae superioris.<br /> 8. posterior ethmoidal arterija.<br /> 9. anterior ethmoidal arterija.<br /> 10. supraorbital arterija.<br /> 11. dorsalis nasi arterija.<br /> 12. frontal arterija.<br /> 13. palpebral superioris muscle.urn:lj:klab.lv:atom1:oleg_t:83842005-01-05T15:08:002005-01-05T15:08:002005-01-05T14:16:45Z2005-01-05T14:16:45Z<a name="cutid1"></a><br /><img src="http://www.vh.org/adult/provider/anatomy/atlasofanatomy/plate30/images/30-1_static.jpg"><br />a)Frontālais kauls<br />b)Maxilla (aukšžoklis)<br />c)Sfenoidālais kauls<br />d)Acs ābols<br />e)muskulis Oculus lateral rectus<br />f)muskulis Oculus inferior rectus<br />g)muskulis Oculus superior oblique<br />h)muskulis Inferior oblique<br />i)muskulis Oculus superior rectus<br />k)muskulis Levator palpebrae superior (plakstiņcēlējmuskulis<br /><br /> 1. optiskais nervs.<br /> 2. oculomotor nervs.<br /> 3. oculomotor nervs, superior zars.<br /> 4. oculomotor nervs, inferior zars. Ar īsiem ciliāriem nerviem uz ciliārajiem ganglijiem.<br /> 5. trochlear nervs. (veltņa nervs)<br /> 6. trigeminal nerve. (Trīszaru)<br /> 7. semilunar ganglijs. (Pusmēness)<br /> 8. trigeminal nervs, zars I (s. ophthalmic zars).<br /> 9. trigeminal nerve, zars II (s. maxillary zars).<br /> 10. trigeminal nerve, zars III (s. mandibular zars).<br /> 11. frontālais nervs.<br /> 12. nasociliārais nervs<br /> 13. garais ciliārais nervs<br /> 14. Ciliāraos ganglijs (s. ophthalmicum).<br /> 15. ciliārie nervi.<br /> 16. Ethmoidālais nervs.<br /> 17. trochlear nervs.<br /> 18. abducens nervs. (atvilcējnervs)<br /><br />labā acs<br /><img src="http://daphne.palomar.edu/ccarpenter/Models/eye_in_orbit_ant_lat.jpg" height="50%" width="50%"><br /><br />1)Radzene<br />2)Sklēra<br />3)Zīlīte ar varavīksneni<br /><br />20)Zigomatiskais kauls<br />21)Maxilla <br />23)Nazālais kauls<br />24)Frontālais kauls (Pieres kauls)<br />34)Asaru kauls<br />25)Frontālais sīnuss<br /><br />17)Asaru maiss<br />33)Trohlea<br />18)Optiskais nervs<br />19)Hiazma<br /><br />muskuļi<br />VI)Inferior oblique<br />IV)Lateral rectus<br />I)Superior rectus<br />V)Superior Oblique<br />Va)Tendons priekš Superior Oblique<br /><br />Muskuļi = <br /><img src="http://www.med.mun.ca/anatomyts/head/extra.gif"><img src="http://www.med.mun.ca/anatomyts/head/eyemusc.gif"><br /><br />Šos inervē oculumotorius nevs<br />1. Superior rectus - velk uz āru un uz augšu<br />2. Inferior rectus - velk uz āru un uz leju<br />3. Medial rectus - velk uz iekšu<br />4. Inferior oblique - velk uz iekšu un uz augšu<br /><br />Šo inervē n. abducents - atvilcējnervs<br />5. Lateral rectus - velk uz āru (atvelk)<br /><br />Savukār šo trohleārais nervs<br />6. Superior oblique - velk uz leju un uz iekšu<br /><br />Labā acs<br /><img src="http://www.med.mun.ca/anatomyts/head/move.gif"><br /><br />augšējais plakstiņa cēlējmuskulis - levator palpebrale superior<br /><img src="http://www.med.mun.ca/anatomyts/head/levpalp.gif"><br />Tiek inervēts ar nervus oculumotorius augšējo simpātisko zaru<br /><br />Acs orbikulārais muskulis inervē sejas nerva temporālais un zigomātiskais zari.<br /><img src="http://www.med.mun.ca/anatomyts/head/orboc.gif">urn:lj:klab.lv:atom1:oleg_t:81672005-01-03T19:14:002005-01-03T19:14:002005-01-03T17:14:48Z2005-01-03T17:14:48Z<a name="cutid1"></a><br />Astigmatisma gadījumā neveidojās viens attēls, bet gan katrā meridiānā ir savējais.Radzenes vidējā laušanas spēja ir apmēram 43 dioptrijas. Radzenei ir elipses forma un divas virsmas - priekšējā un mugurējā. Atkarībā no virsmas savstarpējām attiecībām veidojās radzenes astigmatisms. Radzenes izliektā virsma no centra uz perifēriju mainās. Centrālā optiskā zonā 4 mm diametrā. Radzeni par sfērisku var uzskatīt tikai tās centrālā optiskajā zonā.<br />Radzenes priekšējā virsma vertikālā meridiānā ir nedaudz mazāks kā horizontālā meridiānā. Tāpēc normālā acī radzenes priekšējā virsmas laušanas spēja pa verikāli ir lielāka par 0,5 - 1 D kā par horizontāli. To sauc par tiešo astigmatismu. Radzenes mugurējai virsmai izliekuma Radiuss ir nedaudz mazāks kā priekšējai virsmai. Radzenes mugurējai virsmai ir lielāka laušanas spēja horizontāli par 0,25 - 0,5 D Tas ir apgrieztais astigmatisms. Šie astigmatismi savstarpēji neitralizējā, rezultātā astigmatisma nav. <br />Radzenes astigmatisms var izveidoties, ja cilvēkam neakrīt acs anatomiskā ass ar optisko asi. Anatomiskā ass ir no radzenes centra velk cauri acij un nonāk makulas centrā. Ja asis nesakrīt, starp tā atbilst 7,4` (grādi) Šajā gadījumā veidojas slīpi krītošo staru astigmātisms. Ja leņķis kappa = 4` pie zīlītes 3,5mm, tad izveidojās pusdioptriju liels astigmatisms.<br /><br />4mm platā centrālā radzenes virsma ir decentrēta, neatrodas centrā. tas veidojas pie radzenes pārstādīšanas operācijām. Un veidojās astigmātisms.<br /><br />Fizioloģiskais astigmatisms ir līdz 1.0 D liels, ja nav sūdzību, tad šādu astigmatimu nekoriģē.<br /><br />mainoties radzenes izliekuma rādiusam par 1 mm, refrakcija izmainiisies par 5 Durn:lj:klab.lv:atom1:oleg_t:77612005-01-03T18:02:002005-01-03T18:02:002005-01-03T16:11:52Z2005-01-03T16:11:52Z<lj-text cut="skolas vecums"><br /><br />Būs ambliopija, a nav izārstēta, vai ārstēšanas process nav bijis pietiekami efektīvs. Var arī atklāt ambliopiju. Tādu ambliopiju ir jāmēģina ārstēt, bet tas ir ļoti grūti.<br />Ambliopija viars nevar izveidoties nekoriģētas hipermetropijas dēļ. Tāpat ambliopija var izveidoties traumu gadījumā.<br /><br />1)Šķielēšana -<br />Akūtā vēlīnā ezotropija - var parādīties agrīnā skolas vecumā. Cēlonis ir nekoriģēta hipermetropija, anizometropija jeb par maz koriģēta. Grūdiena iemesls ir lasīšanas sākums arī stress no skolas. Šādai šķielēšanai pirmā pazīme ir dubultošanās., taču tā nav paralītiskā šķielēšana pie kuras sastopama dubultošanās - tas ir nervu darbības traucējums.<br /><br />3)Akomodācijas spazmas - <br />Subjektīvi izmeklējot, attiecībā no refrakcijas pakāpes<br /><br />(o, man winampaa tieshi saaka skaneet MxPx :: chick magnet)<br /><br />attiecībā no refrakcijas pakāpes, var būt redzes asuma traucējumi tuvumā vai tālumā, astenopiskas sūdzības. Refrakcijas subjektīvā izmeklēšanā var likties mazāka hipermetropija vai pat emetropija.<br />Akomodāijas spazmas iz grūti atrodamas un sastopamas skolas vecuma bērniem pie nekoriģētas hpermetropijas.<br /><br />4)Astenopijas <br />Strādājot tuvumā - galvassāpes, acu sāpes, asarošana, apsārtums. Svarīgi ir noskaidrot vai sūdzības saistītas ar mācībām. Ja tā ir, tad meklē nekoriģētu hipermetropiju. Šādas sūdzības var būt arī pie mazas pakāpes nekoriģētas hiopermetropijas. Meklē arī akomodācijas vājumu vai ekzoforiju.<br />ja slikts rokraksts un lasīšanas grūtības, var domāt, ka bērns ir ambliops.