|
Jan. 13th, 2008|08:40 pm |
es nezinu, kā lai aptur šo vientulību, jo nav neviena, kas būtu tāds, kurš varētu man palīdzēt. Iespējams, ka arī nav vajadzības tomēr.. man nav laika kam tādam, nav laika domāt par šāda veida lietā, jo darbs mani dzen uz priekšu, taču.. kad kaut minūte brīva, es nespēju nedomāt par to, ka esmu viena, ka ma nav ne viena, kurš zinātu, ka esmu viena, ka jūtos viena, neskatoties uz tiem, kuri man ir, kuri man vienmēr ir, kuri vienmēr man liek justies lieliski, kuri zina, ka mani darīt priecīgu utt.
bet par spīti visam, es jūtos viena.
un tikai no pamis pašas ir atkarīgs, vai es biju, esmu un būšu laimīga. tikai un vienīgi! |
|