| |
[Jan. 31st, 2008|06:18 pm] |
kad Ru pirmo reizi atzinies, ka mīli mani, es vai juku prata no tas sajūtas, kas manī rosījās.. Tu liki man smaidīt un liec to darīt vēl aizvien. es smaidīju, es smaidu. es dzīvoju ar Tevi sevī un man nav kauns par to. Tu esi tas, kas liek man dzīvot ar to prieku un sajūtu, ka dzīve ie°r skaista.
un es ceru, ka kādu dienu Tu vēl skūpstīsi mani, ka pieskarsies man un teilsi, ka mīli.. un tā būs, es ticu, ka tā vēl būs. un Tu būsi man līdzās, Tu busi tas, kas rītā modīsies man līdzās, raudzīsies manī un gribēsi vēl neskaitāmus rītus mmosd°ties, līdzās redzot mani, mīlot mani no visas sirds , mīlot mani, man, mani mīlot.
klusumā es saraujos un jūtu ap sevi Tavu siltumu, Tavu smaidu uz sava ķermeņa. un es zinu, Tu zini, ka atkal būsim, mēs būsim, būsim kopā un daīsim otru atkal lamīgu, otra acīs vērsimies, kas nebeigsies t ik drīz.
es gaidīšu to dienu pilna ticības un spēka. es gaidīšu.. |
|
|