| |
[Dec. 5th, 2007|03:16 pm] |
es sēžu un man nav ne jausmas, kā būs, kas būs un kad īštitas būs. manī ir pilnīga neizpratne par to visu, kas notiek un notiks. Gribu aizsviest telefonu un izolēties nopasaules, vēloties aizbēgt, vēloties tikt vaļā no sajūtām, emocijām, vēlmēm, cerībām un kādreiz sapņotiem sapņiem. es gribu pacelties spārnos un just brīvību. es gribu aizbraukt no šejienes, lai aizmirstu. Lai aizmirstu šo pasauli un iekarotu pārējo pasauli, aizmirstot dzīvi šeit, aizmirstot piedzīvoto šeit. Man šķiet, ka man šeit vairs īšti nav vietas, taču, vai es spēšu, nē, vai es drīkstēšu aizbraukt- neesmu pārliecināta. Un es tik spēcīgi alkstu pēc tā, ko man spētu sniegt pasaule, kura nebūt nav Latvija. man ir apnikušas tās robežas. Esmu pati sev apnikusi un nogurums no sevis mani moka tik patiesi un neizturami. vēlētos piedzimt no jauna, piedzimt kāda cita cilvēka veidolā, sākot visu no jauna, pieļaujot pēc iespējas mazāk kļūdu. jā, es zinu, ka šis ārprāts mani vēl aizvien norūda utt., taču esmu nogurusi no šī rūdījuma, no šīm iekšējām sāpēm un pārdzīvojumiem, vai saproti> man ir gana tā visa un gribu beidzot mieru. harmoniju!
kaut kāds mani pamodinātu, es pamostos vai nu gadus atpakaļ, vai gadus uz priekšu. es gribu beidzot atpūsties, gribu, lai mani beidzot kāds saprot!
klausoties tās dziesmas, kuras klausījusies noteiktos dzīves periodos, laikos, es neviļus domās, sajūtās atgriežos noteiktajās pagātnes pozīcijās, sajūtās un šķiet, ka laiks ir pagriezts atpakaļ. Tās ir dīvainas un pilnībā neizprotamas sajūtas. Man sāpot sirds. Man tāda ir? jā, nu es apzinos, ka man tāda tomēr ir un es, iespējams, tieši otrādi- nevis nejūtu neko, bet jūtu pārāk daudz, domāju pārāk daudz, ceru un sapņoju pārāk daudz.. un mana ticība ir zudusi. Vēlos, lai viņa atgriežas un dod man atkal to spēku. Spēku nu manī atkal spēs viest vienīgi mīlestība, patiesa mīlestība. Es beidzot gribu īštu mīlestību, gribu mīlet un būt mīlēta, taču man nav neviena, kurš mīlēs mani tā, kā es vēlos, lai mīl, kā es uzskatu, ka cilvēkam jāmīl cilvēks, protams, ar visām darbībām kopskatā!
man trūkst elpas, lai izteiktu to visu, kas manī ir sakrājies. es baidos, tik paniski baidos pazaudēt sevi un visu to pārējo! |
|
|