| |
[Oct. 28th, 2007|12:05 am] |
es it kaa aizbeegu no Tevis, bet tad Tu atkal uzrodies.. uzrodies uz ielas, uzrodies tajaa pashaa teaatra izraadee, uzrodies tajaa pashaa veikalaa.. Tu vienmeer uzrodies un ieluukojies manaas aciis, mirkli paarveershost izjuutu muuzhiibaa, mulsuma un jaukuma parpilniibaa, maiguma paarnjemtiibaa.. Tu atkal liec pasmaidiit tik jauki par to, ka vnk esi un shis mirklis mums abiem ir tik maigs un patiess, shajaa iisajaa mirklii mees nevaldaam par sevi, mees neteelojam ko citu, jo nav iespeejams sho mirkli patiesiibas izmainiit, pasakot tajaa visu to, ko mees nekad neizteiksim vaaardos, domaas un paardomaas nepieljausim..mees izsakam t, ka otrs ir ljoti iipashs un svariigs mums, ka otrs veel aizvien daudz ko noziimee mums, lai arii ko mees censtos kaadam pieraadiit, lai arii kaa mees censtos otru nomelnot, mees tik un taa paliekam tie pashi- vieniigi shajaa mirklii mees atkal esam tie pashi..
es mekleeju atbildi uz tik daudziem jautaajumiem, bet taa iisti liidz galam arii nemaz neveelos uzzinaat shiis atbildes (noteiktajaa sfeeraa).
"laiks dots, lai mees novecotu.
gaiss ir pilns ar muusu kliedzieniem."
es vnk gribu, lai mani kaads miil un es miilu vinju- vienalga.. vai mees varam vai nevaram buut kopaa. |
|
|