| |
[Oct. 15th, 2007|09:24 pm] |
es nemiilu Tevi, tachu man vajag Tevi, man vajag Tavu klaatbuutni un acu skatienu, es gribu tik ljoti, lai Tu mani apskauj un es speetu sajust Tavu maigo smarzhu! es gribu raudaat taadeelj, ka manii ir tukshums.. nee, nav manii tukshums, manii ir alkas peec Tevis!
es gribu Tev smaidiit un gribu, lai Tu smaidi man. Kaa lai es izsleedzu atkal shiis veelmes no savu iespeejamiibu sarasta, kas manaa zemapzinjaa noseedies?! kaa lai es paarstaaju ik peec briizha sava acus skatiena priekshaa redzeet Tavu skatienu, Tavas acis, kas mulsina mani un liek man kokjeti nosmiineet?! es nespeeju.. es nespeeju taa. taa bez Tevis. es luuztu, apzinoties, ka starp mums ir paartruukusi saite, kas nespees vairs savienoties..
es dzirdu kaa Tavs skatiens paarklaaj mani un dzirdu kaa Tava sirds smaida man, es dzirdu kaa Tu raugies manii..
es gribu, lai Tu panjem mani visu, lai Tu panjem mani ar visaam manaam emocijaam un sajuutaam, es gribu, lai Tu pieskaries man un ljauj man sajust Tavas veelmes, jo es juutu , ka taas ir speeciigas, ka taas ir, ka taas pastaav un nevis ir saglabaajushaas, bet ir radushaas no jauna, jaunam saakumam, jaunaam emocijaam un paardziivojumiem, piedziivojumiem, ceriibaam un sapnjiem. Kaut kas ir saacies, no baltas lapas saacies. kaut kas pavisam cits, pavisam neizturams un biedeejusosh!
man kljuust slikti ap sirdi, tas liek manai sirdij puksteet tik speeciigi dzilji un rupji.. dobja skanja ceertas manaas ausiis..es nezinu, ko lai Tev saku, ko lai daru.. es vnk nedariishu neko un neteikshu neko, lai laiks dara savu, lai Tu sper soli pirmos, kas arii buus noteiceejs tam, vai mees uzsaaksim sho jauno celju.. |
|
|