| |
[Apr. 30th, 2007|10:38 pm] |
dienām un naktīm es aizvien vēl sapņoju, domāju un fantazēju, domas vienmēr tiecas vienīgi pie Tevis. Tu esi katrā manā elpas vilcienā un asarā, kas nepārskrien vaigu. Tu esi katrā manā skatienā, kas mūždien meklē Tevi. Un es mīlu Tevi tik spēcīgi, ka nevēlos vairs dzīvot tā. Tu esi visur un Tu esi viss. Katra dziesma liek sajust Tavu maigo ādu pieskaramies manai. Un Tavā skatienā saskatu vēlmi.. es vēl aizvien redzu to, ko man nevajadzētu saskatīt.
Un man tajā pašā laikā ir vienalga, ar ko Tu guli, kur Tu guli, kā Tu guli.. Tu esi vienīgi mana platonija- vēl aizvien. Un ne jau Tevi, miesīgo Tevi es mīlu.. es vēl aizvien mīlu to Tevi, kādu reiz savā prātā radīju Tevi.. to Tevi, kurš nemaz neeksistē.
Tu, Tu, Tu, Tu.. vienmēr man būsi vienīgi Tu.
Un Tu vari neticēt un saukt mani par traku, un Tu vari par mani ķiķināt un saukt par apsēstu.. bet tā ir mana spēle, mana mīlestība, jo citas man nav un nebūs. Es tikai gribu to pārtraukt, lai nebūtu tās nemaz. Bet atbrīvoties no tās varu vienīgi es pati.
Šie 3.5 mēneši Francijā sniegs iespēju Tevi nesatikt, iespēju apdomāt to, kas man ir vajadzīgs, kas man nav vajadzīgs, ko es patiesi vēlos, un kas man patiesi jāsasniedz. Man jāaizbēg no šejienes.. un Tava acu skatiena..
Ja mīli, tad nesaki piedod.. |
|
|