oldambera - March 8th, 2007 [entries|archive|friends|userinfo]
oldambera

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

March 8th, 2007

virsraksts nemaina buutiibu [Mar. 8th, 2007|11:26 pm]
ciks sasodiiti var pasaulee buut, ka es miilu Tevi, bet ne taa kaa tas izklausaas cilveekam. Es miilu Tevi tik stipri, lai pasaule speetu griezties pret savu grieshanaas virzienu. es miilu Tevi tik stipri, ka zivis vareetu dziivot uz sauszemes. es miilu Tevi tik stirpi, ka ikviens vareetu vairs neeest. es miilu Tevi tik stipri un ar katru dienu es ticu tam speekam aizvien vairaak un vairaak.

bet es nemiilu Tevi.. es nemiilu to Tevi, kas esi Tu. Es nemiilu Tevi, bet gan to Tevi, kuru esmu savaa praataa radiijusi, savai sirdij nemanot ljaujot pienjemt to par iistu. es miilu to Tevi, kura nav, kura nav.. kura nekad nav bijis. taa ir platonija, mana speeciigaakaa platonija. dodos Tavaas peedaas, soli aiz Tava solja sperot, es noraugos Tavaa muguraa un nejuutu neko.. es nejuutu Tevi, bet juutu to, kura patiesiibaa nav. es miilu aizvien stipraak un stipraak, bet nekad nespeeshu to izbaudiit dziivee, jo taada Tevis nemaz nav.

ir pagaajis jau gads, bet ar katru dienu es miilu Tevi aizvien nezheeliigaak, aizvien sadistiskaak.. aizvien stipraak es ticu, azivien stirpaak es gribu, aizvien stipraaka ir mana kaisliiba, mana kaisle ir uguniiga un nevaldaama, manaas aciis deg liesmas.. bet taas nav pret Tevi, taas ir pret manu platonijas augli, kuru es redzu un juutu, skatoties uz Tevi. Tu paarproti to, maldiigi uzskatiidams, ka dievinu Tevi.. nee, es Tevi pat organiski nespeeju iztureet, Tu man neesi nekas, neitraala persona, Tu man neesi vajadziigs. man vajadziigs ir vieniigi vinjsh, vinjsh, kursh ir visa mana pasaule, visa mana debess un zeme, gaiss un uudens, paartika un speeks..

es skatos kaa Tu ej un man kljuust nelabi, Tu esi man pretiigs un mans augums atgruuzh Tavu, tachu fantaazija, iekaare pret sho platonijas augli liek veeleeties man apkjert Tevi ar kaajaam, veeleeties, lai Tu piespied mani pie sieenas, kaisliigi skuupstiidams mani, manu kaklu.. lai Tu skuupstot mani, izsaki, cik ljoti miili..

es sliicinos vannaa, bet ne jau, lai mirtu. es sliicinos vannaa, lai nosliicinaatu histeerijas pilnaas asaras, lai klusinaatu kaisliibas izsauktos cieshanu kliedzienus, man saap.. cik ljoti man saap.. apzinoties, ka tie ir tikai mani nepiepildaamie sapnji, mana nolaadeetaa platonija.. un es veeleetos, lai Tu man nekad nebuutu teicis, ka miili,ka esmu Tev viss un vienmeer taada buushu.. un manaas aciis ir vieniigi naids, kas vijas ar kailsi un neremdinaamo miilestiibu, kuru ikdienaa es nejuutu.. es skatos uz Tevi un nejuutu neko, es nejuutu neko.. pilniigs tukshums, miers un mazliet nicinaajuma un nozheelojamiibas apzinja, kas mijas ap tevi. Lai cik man arii nebuutu to viirieshu, to daudzo staastu, fantaaziju utt., man vienmeer pati spilgtaakaa, pati kaisliigaakaa un stipraakaa.. taa pati, pati.. taa visa mana pasaule.. tas esi Tu, mana miiljaakaa speele un gardaakais shokolaades kumos. Tu esi man viss, bet realitaatee nekas. Tu esi ikviens siikums, kas pilda manu pat visnieciigaako shuunu organismaa, kjermenii, kas kails gulj gultaa un krampjos velkas, cik ljoti es miilu Tevi. iemiegu asarainaam aciim, pieraudaatiem matiem, spilvenu un krapju deelj saaposhiem muskuljiem.. es veeleetos, lai speetu mainiit to briidi, kad manii dzima shii fantaazija, shii iekaare.. sis viss. es esmu briesmiigi laimiiga un tajaa pashaa laikaa shausmiigi nelaimiiga. manii mijas pretrunas- un tikai tevis deelj, mana pasaule, mans greeks. ak jaa! Tu esi mans greeks, mans jauniibas trakuma greeks?!

es dotu, es atdotu pilniigi visu..es atdotu visu tevis deeelj.. bet es nedotu neko. Lepnums man neljautu pakustinaat ne pirkstinju Tevis deelj. smiekliigi. Tu, iespeejams, par mani nu smej. smej par manaam asaru laapeem uz kailajaam kruutiim, kas tik smagi un skalji atsitas pret griidu, paarsliideejushas kruutis. man ir auksti. auksti bez Tevis un dreebeem. es varu neest, ja Tev taa tiik. izkaameet un buut tieva. es varu to. bet lepnums un spiits, kas nemitiigi veelas tev kkaa nebuut atriebties, par kko nebuut. gluzhi taapat kaa Tu, gluzhi taapat kaa Tev.

es neiznu, ko veel, lai Tev saku. man jau nav ko Tev maz teikt. Tu vienmeer saac uz mani kliegt. Tu tikai kliedz. Tu kliedz, kliedz, TU ATKAL KLIEDZ! Tu netici nevienam manam vaardam, Tu kliedz. Tu aizvainojumaa aizvaino mani. Tu atraidi it visu, kas patiik man, it visu, kas sagaadaa man baudu un prieku. Tu izvairies no it visa, kas ir man, kas vareetu buut man.. Tu izposti to visu un noniecini. Tu dari tik daudz, lai mani saapinaatu, teeree energjiju tik pamatiigi daudz tam visam, bet ar vienu skatienu, kuru velti man taa visa beigaas, kad shkjiramies.. Tu izposti to visu ieprieksh mineeto, dariito. Tu pasaki, ka Tev tachu saap.. un taapeec Tu aizvaino, taapeec Tu nogalini to muljkji, kas Tevi miil.

manii dziivo taa mazaa muljkje. taa, kuru Tu sauci par mazo. Tevii dziivo tas mazais muljkjis. tas mazais muljkjis, kuru reiz saucu par miiljo. mees esam mainiijushies. mees esam pilniigi citi. pasaule simtiem reizhu apgriezusies ap savu asi. mees simtiem reizhu esam piedzeerushies no atveesinoshaas peldes. mees esam kaa mirushi otram. tie mazie muljkji, kas dziivo muusu pashaa dziilee. tie vienmeer liek maniit par sevi, lai gan- aareejais mudaks vienmeer noliedz un nosleepj vnk izcili shos muljkjus. un tikai acu skatienaa vinjsh izlauzties speej. ja saskati, Tu saproti, cik ljoti pietruukst. ja saskati, Tu saproti, Tu sajuutu, cik ljoti tev pietruukst. Tev gribas.. Tev truukst. tukshums. auksts tukshums. skumjas un nevis naids. tajaa visa ir tikai dragjeedija. tikai aizvainojums un nespeeja piedot lepnuma deelj. es un Tu. mees staavam un pasaule griezhas ap mums, ap mums, 2 mazajiem muljkjiem, kas nespeej ne no vietas izkusteet, mees staavam, otra aciis tik cieshi raudziidamies, starp mums skrien un apkaart skrien.. un tad ir tas apvalks, tas veesais un neitraalais, tas, kas neizjuut neko un, iespeejams, pat nenojaush taa muljkja pastaaveeshanu shajaa briidii un naakotnee.. vinjsh pienjem to kaa pagaatni, pienjem to kaa kljuudu un solaas vairs nekad nekljuut taads. vinjsh solaas nekad nekljuut taads. nekad..

un Tu jau man nekad neesi bijis. Tu esi bijis viss, pilniigi viss. bet nekad neesi bijis, neesi bijis pilniigi nekas. Tevis sheit nekad nav bijis. Tevis sheit vienmeer ir bijis pilniibaa.

un Tu man nenoziimee neko. es uzlieku taas tumshaas saulesbrilles un dodos izbaudiit dziivi. es dodos prom no Tevis, kas miit manaas sienaas, manaa dziivoklii, manaa gultaa, kur tik daudz par Tevi kas izsapnjots, veeleets un cereets. es, izejot pa shiim durviim, pret tevi nejutiishu neko. Tu esi visa mana pasaule vieniigi sheit. vieniigi shajaa briidii es atljaujos Tev teikt, es atljaujos atziities un just, just to, cik ljoti man meedz pietruukt Tevis, cik ljoti Tu man daudz esi, esi bijis un buusi. tagad Tu esi man viss. ikviena kraasa, ikviens staasts, ikviena pilseeta un ikviena iela. Tu esi mana kafija un mana shokolaade, mana atkariiba un mans glaims, mans saartais vaigs un kaisliigaa dziesma. shim staastam nav beigu. tas muuzhdien ir sabojaats plates daards un nebeidzamas ilgas.

cik gan ljoti cilveeks var ilgoties peec otra. neizteikt to vardos, neatziities pats sev un centiigi, uzciitiigi apgalvot, ka tas nav nekas, ka taa visa nav.

Tu esi man. es esmu Tev. ik riitu Tu saki man, ka miili. Ik riitu es luudzu, lai taa nebuutu. ik riitu es atbildu un saku, cik ljoti Tu man esi..
ik riitu Tu saki, ka Tev nevajag un luudz to visu reiz beigt. ik riitu Tu skumjaas pagriez muguru un izjuutot saapes, nocietinies. neljaujot man skatiit Tavu tukshumu, liec domaat, ka nekaa.. ik riitu es lieku Tev ticeet, ka viss ir beidzies, ka tam nav noziimes, ka nav juutu, ka ir veesums un nekas nav bijis, ka tas ir bijis vieniigi sapnis, kuru redzeejis esi vieniigi Tu. ik riitu es nejuutiiga Tev lieku saprast, ka neesi man nekas, ka pats Tavs skaties, kas raugaas manii.. kas silda manu kjermeni un garu.. ka to nejuutu, ka man taada nemaz neeksistee. un Tu tici, ak mans mazais muljkji, Tu tici, tici gluzhi taapat kaa es ticu Tavam cietoksni. bet es veelos, es pienjemu, ka taa ir patiesiiba. kaut taa tieshaam buutu patiesiiba. jo shim staastam ir mokoshas, bezjeedziigas un trulas beigas. celja gala veel nav..
linkpost comment

navigation
[ viewing | March 8th, 2007 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]