| kad acīs atkal saskati visu |
[Feb. 10th, 2007|12:23 am] |
es ļāvu Tev skriet, es ļāvu Tev iet. es ļāvu Tev kliegt un ļāvu Tev smiet. es ļāvu Tev visu, bet Tu atļāvies par daudz. un lūdzu ņem to visu atpakaļ, man nav kur likt to Tavu ļauno atriebi, ko mūždien Tu pret mani svied. es lūdzu neaizej, bet vēlos, lai Tu ej. nu jau lūdzos, lai Tu ej, bet patiesībā tikai šobrīd patiesi es vēlos, lai Tu neaizej.
un nu man pietrūkst Tevis un pietrūkst Tavas balss. man pietrūkst Tavu acu un maigās ādas, kas pieglaustos man. un es ticu, ka kādu dienu es atkal spēšu to visu baudīt un gūt laimi nevien sev, bet arī Tev.. es aizvien vēl ticu, nē, es ATKAL ticu, ka pienāks diena, kad mēs atkal būsim kopā un spēsim rast to visu, ko nu esam aizmirsuši, to visu, kas mums pazudis un nepieļauts. bet tici arī Tu, bet vēlies arī Tu. un sapnī sapņošu par to, kā mēs ar Tevi divi vien, kā mēs ar Tevi atkal mīlam, vēl aizvien mīlam, ka vēl aizvien nepārtraukto mīlu pakrūtē jūtam. un Tu jau savā acu skatienā man mūždien saki, ka Tev pietrūkst, ka Tu mīli, bet nespēj to atzīt, ka nespēj to pieļaut. un tā es Tev pretī atbildu, ka man nekā pret Tevi nav. bet Tu taču zini, ka dārgaka par Tevi man nav. un ja Tu sniegtu man savu roku, es iegultos tajā un sildītu Tavu nosalušo sajūtu. un ja Tu sniegtu man atkal savu sirdi, es apņemtu to un nelaistu vaļā iekams, Tu pats to nevēlēsies. Tu sniedz man dzīvību un spēku. es ticu, ka Tu liksi man atkal raudāt. es ticu, ka Tu liksi man atkal smaidīt. es ticu, ka Tu liksi man atkal smieties. es ticu, ka Tu liksi man atkal mīlēt. es tam visam ticu. un tici arī Tu. neslēpies aiz tās maskas, kura Tev sagadā vienīgi grūtsirdību. neliecies nejūtīgs.. kā Tu jau mēdzi teikt, ka es jau nu zinot, ka Tu neesi nejūtīgs. jā, es zinu, ka Tev ir fantastiska sirds, kas spēj sniegt laimi. es zinu, ka Tu viņai devi tik daudz un man neko. bet Tu taču zini.. Tu zini, ka man pietika. es zinu, ka nesniedzu Tev tik daudz kā viņam. bet es zinu, zinu, ka Tev pietika. mums bija labi un es ticu, ka būs vēl labāk..
es ticu, ticu, ticu.. aizvien vēl it visam tam ticu.. un klusībā saukšu, cik ļoti tam ticu. un kādu rītu es modīšos līdzās Tev.. un arī tam es ticu. kādu rītu es modīšos līdzās Tev un redzēšu Tavas skaistās, dzidri zilās acis, kas raudzīsies manās un, tik maigi smaidīdams, Tu noskūpstīsi mani.. un es aizvien vēl ticu, ka Tu pieskarsies man vēl maigāk, vēl patiesāk un .. un es aizvien vēl ticu, ka tie nav vienīgi mani sapņi, jo Tu ar savu acu skatienu izsaki vairāk nekā šobrīd izsaku es ar vārdiem.
es ticēšu ticēšu ticēšu. un ticēšu arī tam, ka mīlu Tevi. un ticēšu arī tam, ka man tik ļoti Tevi vajag, ka man tik ļoti Tevis pietrūkst. es ticēšu tam. |
|
|