| kad apstājas sajūtas un sastingst jūtas |
[Jan. 4th, 2007|12:44 am] |
es mīlējos ar viņu. Tā.. nu re, tad nu beidzot es to pateicu!
es runāju ar Jāni un te nu tas bija.. vairs nekā.. tā it kā nekā nav bijis un nebūs arī. viss ir aizmirsts, apglabāts un nedaudz nicināts. es nevēlos ar viņu ar viņu būt draugos- viņš pārāk nicina mani. es nevēlos viņu. kaut gan man vēl aizvien, ar viņu runājot, sejā uzplaukst smaids, tas nenozīmē, ka man pret viņu ir kaut mazākās jūtas, nē!
jūtos savādi. viņš sāk kontrolēt it visu. manus telefonzvanus, manaz sms, manas vēlmes, domas, cerības, manu izklaidēšanos.. it visu. viņš vēlas, lai mēs dzīvotu kopā.
es neteikšu, ka viņš man patīk. es neteikšu, kas es viņu pazīstu. es neteikšu, ka vēlos no viņa ko citu, kā tikai seksu. es neteikšu, ka es atceros visu, kas bijis. pie visa bija vainīga tā mauka,kas uzradās Jaunajā gadā, liekot man par sevi manīt, lai es neaizmirstu, kas var notikt.. ka viņa reiz bija, ka reiz es viņu noslīcināju, ka viņa dzīvo manī.. bet zini.. tā nav nekāda mauka.. es viņu ienīstu, jā, bet viņa nv mauka.. tā ir mīlestības trūkums! un man to nespēj aizmpildīt neviens. es tagad nežēlojos. es esmu laimīga, bet tā mauka atgriezās un iesāka manu gadu negaidītā sajūtu virpulī. es jutu, ka esmu sieviete. es jutu, ka manī ir šī seksualitāte. patiesību sakot, tagad es spētu kļūt par Jāņa skolotāju..
vai zini.. man šodien sāp. lai ko es darītu, lai cik es arī nepārdzīvotu, es aizvien esmu viena. es nevienu nekad neesmu mīlējusi, es nespēju, es vnk nespēju to. lai kā es censtos. .es nespēju, iegūstu to, ko spēju izsūkt no partnera un viss.. pretī nespēju dot ne kripatiņas patiesas mīlestības- vienīgi platonija. vienīgi fantāzija. es vēlos vienīgi kaislību, kas aprītu mani un es aprītu to.. es vēlos sasodīto kailsību, kas mani pārvērstu par sievieti- aizvien seksīgāku sievieti.. es vēlos Vadi..
Vade. Jā, vai atceries Vadi?! to seksīgo, gudro vīrieti, kas mūzdien mani aplaimojis ar nebeidzamu kaislību, vēlmi, iekāri.. tas, kuram ir tādas pašas acis kā man, tādi paši pirksti kā man..
vai zini, kur ir mana problēma?! nesatieku nevienu, kas mani mīlētu tā, kā es to vēlētos, tāpēc arī man apnīk un es aizeju! Bet šķiet, ka Vade mani mīlētu tā, kā es to vēlos.. ar maigumu, kailsību.. ar nebeidzamu fantāziju.. jā, es vēletos Vadi. Bet viņš ir tikai fantāzijā. Tu taču zini, cik grūti būtu ar viņu ko uzsākt, cik grūti tas viss būtu.. ar viņu var vienīgi romānu. labi, man pietiek ar romānu. labi, man pietiek ar to pašu kaislību.. nē.. es neizpostīšu iti neko. mūsu burvība spēljas šajās fantāzijās, šajos ceļojumos, šajos vārdos un brīvībā, ko otram sniedzam.. tikai tāpēc mēs spējam otru tik lieliski uzbudināt, iekārdināt, iekārot.. es nesabojāšu to. klusībā vēlēšos vēl un vēl. pff.. bet mēs taču to vienmēr pasakam arī otram.. :)
esmu laimīga, jā! |
|
|