| piedod man |
[Dec. 3rd, 2006|11:13 pm] |
man tas viss ir apzriebies, man viss ir vienalga utt.. bla bla blaa.. gribu vnk beidzot izgulēties un atkal viss būs feini!
Dace teica,ka tad kad es ar Leimani runājot, ap mums izveidojoties tāda savāda aura- tā it kā izņemot mūs vairs apkārt neesot neviena.. utt.
*es jau pašā sākumā, pēc šī te noklausīšanās, viņai pateicu, ka tās ir tīrākās muļķības, jo nekā tāda nav! Un nav jau arī.. mēs topam atkal par draugiem un beidzot viss nokārtojas! Es tik ļoti ceru, ka mums tas izdosies! Un piekrītu, jā- mēs runājam nedaudz savādi, bet tas nekādā gadījumā nav saistīts ar ko vairāk kā spēli, tādu kā otra kaitināšanu, lai uzturētu mūsu attiecības feinākas, lai tajās neielauztos naids.. un tas arī viss! ;)
veicu pēdējo ierakstu zilajā blociņā..
es gribu smaidīt un tiešām noticēt, ka viss ir labi.. ka tā tas arī būs. un es gribu noticēt.. es gribu pēc vakardienas vēl aizvien turpināt ticēt tam, ka mēs vairs neiemīlēsimies.. un es neatkāpšos no saviem uzskatiem.
es nemīlu viņu tāāāā.. nē!
man pietrūkst vienīgi viņa rokas, maigās ādas, smaržas, balss, čukstu uz kakla, ausī un pieres.. man pietrūkst.. nē.. drīz vairs arī tā visa man nepietrūks. es apņemos, apņemos.. atkal un atkal apņemos..- bet man taču kaut kā ar to ir jācīnās! :) |
|
|