| šoferītis.. |
[Jul. 31st, 2006|07:10 pm] |
jauns puisis, kādi 20..nu labi..24 gadi.
koķetē ar mani jau kopš manas pirmās darba dienas.. otrajā darba dienā jau piedāvāja doties viņam līdzi uz Bausku. šodien aizveda mājās. Aicināja līdzi uz ezeru. Rīt viņš dosies izjādē ar zirgiem..aicina mani līdzi1 ha! es piekritu, bet nejau tāpēc, ka man viņš patiktu, bet gan tāpēc, ka- kāpēc gan ne! jauks puisis.. ne jau mīlestība nu raisīsies un kas tik vēl ne.. bet vnk pavadīsim labi laiku kopā. Kārtējais piedzīvojums. bez saistībām. bez atbildības. bez sirdsapziņas. patīkama kompānija. asprātīgs puisis. neteikšu, ka nav sipātisks-patīkams!
ha! viņš prot uzlabot manu gara-stāvokli.. pat pēc garās un mokpilnās darba dienas.. viņš ierodas pāris reižu mana darba laikā.. paņem pasūtījumus.. uzlabo man garastāvokli-2.trā elpa darbam radusies! un turpinu.. ha! bet ja viņš mani pat vēl mājās aizved..nav jāiet ar šīm jaunajām kurpēm, kas visas dienas garumā noberzušas manas kājas..pa ceļam vēl izsmalcinātais humors! kāpēc gan neatdarīt puisim, kāpēc gan nedot viņam to, ko viņš gaida saņemt no manis?! vai tad man ir tik grūti aizbraukt uz ezeru? vai tad man ir tik grūti satikt viņu arī pēc darba? neviens taču neliek man viņam ap kaklu krist! tas taču pat būtu nepieņemami! ha!
viņš ir pārāk jauks! |
|
|