| šodienā, nevis vakardienā vai rītdienā |
[Jul. 24th, 2006|12:00 am] |
klusums. sitas sirds. mokoši. klusums. gaidīju vienīgi vienu apsveikumu, vienīgi vienu zvanu vai īsziņu. tā nepienāca, zvana nebija. nebija nekā no viņa. iespējams, viņš aizmirsa, iespējams, viņš nezināja, iespējams, viņš nav bijis tuvu kalendāram. mani neuztrauc tas, ka viņš neapsveica, tas, ka viņš man neko neuzdāvināja, pasarg Dievs, mani neinteresē šīs nolādētās dāvanas.. vienīgi tas, ka viņš neiedomājās par mani, likās, ka iedmājās, bet nē..skumīgi..
uzslēdzu my darling you, dziesmu-please don't talk to me i fall in love so esaly.. ha! cik nožēlojami laba dziesma, kaitinoši patīkama. atmiņā uzplaiksnī danči, kurus laidām vaļā ar šiem puišiem.. ha! tas bija lielisks vakars, lieliska nakts! :) prieks.
vakarnakt svinējām manu vārda dienu. Bolderājā, ar Oskaru, Artūru, Jāni un Oļegu, Dace, protams, arī tur bija.. :) nebija gluži tā, kā vēlētos ut, taču vismaz bija pieņemami jauki.
vienas dziesmas laikā uznāca skumjas, tās tika aiztriektas. vēlējos saņemt skūpstu, glāstu, siltumu, kas nāktu no sirds. nesaņēmu neko. gulēju vienā gultā ar Daci, no rīta bija neizsakāmi karsti. mēs izcietām. pēc kādiem 10.00 devāmies uz māju, paēdām, nopeldējāmies, devāmies mājās. viņi arī. nesatikām vairs. tuvojas Šafona dz.diena. vēl nav ne jausmas, ko dāvināsim, bet ir aizdomas, ka tā būs viņa tik ļoti kārotā spoguļu kaste-protams, maza, jo lielu mēs nespētu nekur atrast, iegādāt vai kā savādāk. miers. klusums. vējš, kas sliecas pār palodzi sāk stindzināt kājas. nē. kājām nav auksti, jūut tikai tādu kā vēsu dvašu-patīkami. šodien bija karsti. piepampusi acs-atkal. izskatījās tā, it kā man uz vienas acs būtu samālētas sarkanas acu ēnas-meli! :D
nav spara. nav spēka. nedaudz slikta dūša. vēlētos izvemties, laišis nelabums pamestu manu miesu. gan jau n rīta, pims darba, jau viss šis būs pavisam savādāk. ceru. labāk, lai ir auksti, nekā karsti. sametušās dzimumzīmes. māte saka, ka tas ir no sauļošanās. zinu, ticu- tā tas arī ir. nācās klausīties morāli par sauļošanās kaitējumu man-bez cepures vēl pie tam, bet to viņa nezina. teica, ka ja tā turpināšu, tad līdz avu mērķu pilna piepildījuma brīdim nenodzīvošu. patiesībā, pirms pāris dienām, tunelī, kur smirdēja pēc gāzes, likās, ka mirstu, cik man bija slikti. bet pilnīgi nopietni. reibst galva. man ir slikti. neko nesaku. nav bail- ja būs lemts, būs. neatgriežami satveramasi liktenis spēlējas ar manu miesu, prātu, veselību..
Dace prasa cik ilgi viņai vēl jāgaida-līdz beigšu rakstīt.. uzgaidi mirkli..es atgriezīšos pēc pāris minūtēm. publicēšu draugiem.lv ierakstu, kas man pašai atkal lika noticēt, ka manas spējas rakstīšanā nemaz nav tik smādējamas.. tad nu uz drīzu tikšanos! :) |
|
|