| nez kapēc? |
[Apr. 12th, 2006|12:32 am] |
ir tik labi, labi, labi.. bet nez kapēc mana labuma sajūta nav pielnīga.. tā nav pietiekoši pārliecinoša- tādā ziņā, ka laikam nemīlu savu puikiņu tā kā to vajadzētu darīt, respektīvi, es viņu nemīlu..pie viņa mani vnk kkas piesaista..viņš man dikti pātīk..un nekas vairāk..ja mēsizšķirtos, tad nemaz nepārdzīvotu..neraudātu vai kko tam līdzīgu.. kaut gan pirms tam tā bija..pat nespēju paskaidrot kapēc..iespējams, tas bija mans teātrītis, lai mani līdzšinējie vārdi par mīlestību neliktos viņa acīs kā vārdu mētāšanās..bet man tak vnk patīk, ka man saka, ka mīl.un man tak jāatbild, vai ne?! :)
viņš vairs nesaka, ka mīl mani.. es arī vairs to nesaku viņam.. tāpat tam nav nekādas jēgas-mēs tak neprecēsimies..
gribu, lai mums viss beidzas un viņš būtu kopā ar savu iepriekšējo meiteni, kas tagad nu beidzas nost aiz tā, ka viņam viņa vairs neinteresē-tā vismaz saka viņš, taču..ha! kuršššššš gan tic tādām anomālijām...tapēc..man ir ļaunais plāniņš viņus atkal savest kopā..tā lai visiem labi.. un atšķirībā no viņas..es būtu dikti priecīga par viņiem abiem un man nebūtu nekādas pretīgās, neveiklās un kādas tik vēl ne..sajūtas.. jo kāda jēga te ņemties ar šīm mulķībām?! mēs esam pārāk jauni, lai tam pievērstos tik nopietni..
es nepārtraukti spēlējos gan ar viņu, gan sevi..gan citiem.. dzīve manās acīs ir viena vienīga spēle, vai saproti?! brīžiem pat pati noticu tam, ko saku šizofrēnijas uzliesmojumos.. :D bet..tāda nu ir tā šizofrēnija..
*vienīgais, kas man liek/ lika domāt, ka , iespējams, mīlu viņu ir tas, ka..ka viņa klātbūtnē es jūtos tik savādi.. mani pārņem savāds uztraukums..brīžiem pat sāk trīcēt rokas.. manu prātu pārņem domas-un ja nu tā nav labi..un ja nu viņam tā nepatīk..un ja nu viņš tagad domās, ka esmu pilnīga neveiksminiece..un ja nu es esmu neveiklības pilnība viņa acīs..utt... hmmm..un nu man atkal liekas, ka mīlu viņu.. jo near vienu..bāc.. nu tiešām.. ne ar vienu man tādas sajūtas nav bijis.. jebkurš, kurš ir ar mani bijis...ak dievs..mani pat par zvēru ir nosaukuši! :D bet nē.. tikai ne viņa klātbūtnē.. es kūstu.. es sastingstu.. kļūstu neveikla.. tā itkā nekad nebūtu ne ar vienu puisi kaut skūpstījusies- cik trakas lietas mani pārņem.. tad iestājas miers.. vēlme aizmigt viņa rokās.. pamosties un ieskatīties viņam acīs.. noskūpstīt.. un.. un sajust,ka sirds ir mierīga, jo viņš ir līdzās man.. un re.. atkal pārņem sajūta, ka tā ir mīlestība,kuru izjūtu pret viņu..varbūt tā arī ir..tikai.. šāda veida man vēl nav bijusi.. tā ir unikāla.. un atkal pievienosies manai piredzes lādītei?! :)
hmm..bet es zinu, ka viņš mani nemīl..nevēlas ar mani neko tā nopietni vai kkā tā.. kaut gan- ko gan maz nozīmē nopietni.. :D man nopietnais ir tas, ka varu pilnīgi būt droša,ka viņš mani nekrāptu (un par to esmu) un es viņu.. sagaidīt no viņa nedaudz greizsirdības un privātīpašnieciskus izlecienus..un tādas lietas viņš nepiekopj.. :) varbūt pat labi..viņš sniedz man brīvību..taču.. man šāda veida brīvība ir bijusi jau pārāk ilgi..un man ir palicis garlaicīgi.. :) es smaidu runājot par to, ka varam šķirties un tas tāpat neko nemainīs.. viņam būs cita..man būs cits.. redzēšu kā viņš ņemas ap citu-man nesāpēs.. es turpināšu smaidīt, jo zināšu, ka tā viņš ir laimīgs..un ja kāds man tuvs cilvēks ir laim;igs, tad laimīga esmu arī es..
hmm... varu arī mūžīgi klusēt un neizteikt savas pretenzijas.. savas vēlmes un iekāres.. taču.. es zinu, ka viņam nav labi ar mani.. un tapēc arī vēlos, lai viņam būtu kāda cita..vai saproti?! :)es viņu mīlu, jā! bet ne tādā veidā kā, iespējams, vajadzētu.. mana mīlestība pret viņu ir savādāka.. tā nav tāda kā parasti.. tāda kā pret iepriekšējo (vēlāk pastāstīšu kā viņam iet)..ne tāda kā pret citiem.. un tās mīlestības arī bijušas atšķirīgas viena no otras.. :) sākot jau ar to, ka katrs ņo šiem puišiem bijis savādāks.. pat līdzīgs nav bijis.. bet..ha! tikko sapratu, kas mani piesaista "kuteklim".. viņš ir no visiem iepriekšējiem pa drusciņai.. :)
Peksim..Peksim iet labi, lai neteiktu vairāk.. :) viņam ar Karlu dikti labas attiecības izveidojušās.. pirms pāris dienām palicis pie viņas pa nakti.. (kārtējais pasākums).. un pavadījuši lieliski laiku kopā.. :) man tāds prieks, ka viņš ir tik laimīgs, taču pazīstu māsīcu un zinu, ka viņa nekad neļaus viņam piekļut sev tuvāk par virspusīgo , jo viņa ir princese.. viņa ir pasaules naba..un tas ir tik lieliski.. viņas sabiedrībā atrodoties, ikviens sajūtas īpašāks, cik īpaša, lieliska un vienreizēja būtne viņa ir.. taču.. līdz Peksim viņa nekad nenolaidīsies.. viņa tēmē daudz augstāk.. daudz augstāk..viņa tēmē debesīs..un tās viņa arī sasniegs..atmetīs domu par kāzām vienīgi pasākuma dēļ.. aprecēsies, laidīs pasaulē smukus, gudrus un talantīgus bērnus..bet galvenais-viņa būs laimīga.. :) un laimīga tapēc būšu arī es.. man pietiek ar to laimi, kuru redzu apkārt..man pietiek redzēt cilvēku acīs to mazo gaismiņu,akas man saka, lai neuztrauktos, jo ar viņiem viss ir kārtībā.. un manā sirsniņā kļūst silti.. :)
*un nevajag pat izlikties manā priekšā, ka cilvēks ir laim;igs.. es tāpat jūtu kāda ir patiesība..un Tu zini to.. :)
**es aizvien vēl dzirdu akmeņus runājam..nē.. tie vairs nerunā..tie ir veci un dungo man dziesmiņas.. tie saka, lai nomierinos..ka viss ir kārtībā.. tie mierina mani..man pietrūkst to...un viņi zin , ka tas tiešām tā ir..nedaudz dusmojas uz mani, ka viņus pametu..taču zin,ak kādu dienu atgriezīšos..un mierināšu viņus.. jo es tak atcerējos, ka viņi man ir.. kur viņi atrodas, kur pamentu tos.. tie vienmēr man būs un atgādinās par bērnību..par to..tie vienmēr būs manu atmiņu kopums..viņos slēpjas manas ilgas un mīlestība ..mīlestība pret mājām, kuras ir tik tālu...tie stāv un gaida, kad atgriezīšo un vairs neaizbraukšu.. kaut kādu dienu es atgrieztos..kaut nu tā būtu, taču viņi vēl tic..un mudina mani.. es klusībā solos..es solos.. :) bet ja es aizbraukšu.. es nepametu vienīgi šīs mājas.. vienīgi šīs pļavas, kuras bērnībā izskraidīju.. vienīgi māsīcu..un Robi, kas uzaudzis manās rokās.. vienīgi sajūtu, māju sajūtu, kas atstāta šajā zemē, kura tik tālu un būs vēl tālāk.. lai arī, kas notiktu.. kādu dienu es atgriezīšo un ..tik un tā viss ir kārtībā, jo mana sirds atrodas tur.. tā ir mājās.. un viss ir kārtībā.. :)
***neesmu tik slima kā izklausos.. :P Tu tak vienmēr mani saproti..
****es pieņemu visus dzīves izaicinājumus.. tik ātri iemīlos..bet šoreiz? kas notiek šoreiz? kas tas ir? hmm..tas ir kkāds magnēts, kas neļauj aiziet no viņa un neļauj nevēlēties sajust viņa pieskārienus un skūpstus.. es nezinu kas notiek ar mani.. man nesāpēs..nesāp..
*****sēdēju vannā un gandrīz sāku raudāt..asaras vēl nebija saskrējušas acīs..bet satrūkos un teicu sev: "ak dievs! ko Tu dari?! ja Tu raudāsi tagad, tad raudāsi arī tad, kad viss būs beidzies..tapēc beidz.. nav vērts. viss ir kārtībā..jebkurā gadījumā".. un turpināju smaidīt..varbūt tās bija laimes asaras (kad viņš aizgāja no manis pirmo reiz') ?? laimes tapēec, ka beidzot viņš bija brīvs no manis un varēja būt laimīgs.. bet es..pilnīgā debīliķe..liku viņam pārdomāt.. un tapēc jūtos gaužām pretīga..dranķe un kretīnisma perēklis.. un viņš tak pret mani nejūt tādas jūtas.. viņam to vispār nav.. vienīgi patīkami ar mani un viss...UN TAS IR VISS..ak vai..es tik runāju, runāju un runāju.. un varētu runāt vēl ilgi..Tu tak zini.. :D bet ir tik daudzas lietas, kas liek man smaidīt un vēlos to arī Tev parādīt.. ;) arī tajās lietās, kas mani apbēdina spēju saskatīt smaida vērtās.. un sāku smaidīt.. jo kapēc gan, lai rīkotos savādāk.. jo tam nav jēgas.. :)
esmu viens no tiem idiotiem, kas tic..ka lai arī kādas būs beigas.. tās jebkurā gadījumā (vairāk vai mazāk) būs laimīgas.. :)
es nu dodos..man jāmācās.. rakstu vācu valodā pasaku.. :)
lai Tev veicas, mīļais..lai veicas.. :)* |
|
|